Pats par sevi -

 wowow@10:57

Bijām Arti-Šokā pēc blond ieteikuma. Ēdiens bija lielisks, laikam pamatā Ziemeļitālijas virtuve (picās un pastās īpaši neskatījos). Vīnā sutinātais liellops bija brīnišķīgs, to pašu var teikt par uzkodām (baltās pupiņas ar lieliski sagatavotajiem jūreņiem anšovu mērcē) un pannakotu. Apkalpošana laipna, ne uzbāzīga, mūzika ok, redzējām arī agrāk neredzētu procesu kā sagatavo spageti ar parmezānu - lielajā parmezāna rituļa dobumā ar karoti sakasa siera porciju, tad sajauc ar eļļu, tad ielej tajā degošu eļļu?, visu sakarsējot, tad dobumā iegāž tiko novārītu pastu, izmaisa un tad liek uz šķīvja - rezultāts ir sierainākā pasta kāda ir redzēta. Ļoti interesanti.

Iesaku, bet rēķinieties, ka, iespējams, būsiet vienīgie latviski runājošie/domājošie apmeklētāji. Sajūta ir ļoti savāda - ieskats paralēlajā Rīgā, Rīgā, kurā neviens nerunā latviski (btw personāls latviski runā labi) - krievu ģimenes un pārīši, ebreju ģimenes, cacas (vai maukas) un bandīti (sēdēja pie blakus galdiņa, nu vismaz man izskatījās/izklausījās pēc bandītiem, arī spriežot pēc vairākkārtīgās pāriešanas uz klusināto sarunu). Pirmo reizi redzēju arī cilvēku ar trim telefoniem (visi trīs - aifoni). Viens sievai, viens bosam un viens - slepkavību pasūtīšanai? Cenas atbilst kvalitātei (otrie 10-20 eiro).