// ([info]within) rakstīja,
@ 2005-11-09 21:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:manderīnains un piparkūkains
Mūzika:The smashing pumpkins/Ugly

Burvelīgo sajūtu mākonis kaut uz piecām minūtēm.
Beidzot notika tas - es piedzīvoju šo burvīgo mirkli - nirvānu (pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo), pilnīgu laimi. Laimi var tikai noķert, to nevar atrast. Tas bija pat pārsteidzoši ilgi - tās bija apmēram piecām minūtes (iepriekš parasti gadās laimes mirli saturēt apmēram desmit sekundes). Sēdēju automašīnas aizmugurējā sēdeklī. Skanēja kāda Prāta Vētras dziesma. Ārā viss tumšs (pulkstens pus vienpadsmit), Vanšu tilts izgaismots vakara lustru, reklāmu, garām braucošu automašīnu gaismām. Braucu mājās no lielveikala. Tikko apēdusi savu mīļāko saldējumu - Boni - un, baudot to burvīgo smaržu, ko spēj dot vienīgi ziemas manderīni, uzsmaidu sev - es tomēr kaut ko zinu par sevi (->mans mīļākais saldējums ir Bonis un es dziļi apbrīnoju un baudu manderīnus kā eksistējošu lietu)! Ir prieks, ka kāds par Tevi rūpējas, kaut vai tas esi tu pats.

Šorīt es patiešām pamodos tikai tāpēc, ka pilnā pārliecībā domāju, ka nevaru paelpot un nosmakšu. Nē, man vienkārši bija iesnas. Skats uz modinātāju - protams - kā vienmēr (pēdējās dienas) esmu aizgulējusies par ~35 minūtēm. Tā ir, kad gulēts tiek maz. Izspūrusi pinkaine veras man pretī spogulī. Forši! Es šodien jūtos neglīta. Tāda arī vēlos izskatīties. (Runa ir ne tikai par ārēju neglītumu.) Paspēju iemalkot vien dažas karstas malciņas (vai malciņas vispār var būt karstas?) tējas Septiņi Samuraji, ko vakar biju nopirkusi. Aromatizēta zaļā tēja - ar vanilīgu smaržu. Debišķīga. Un pāris manderīnu ierosmei.

Es brīnos un priecājos, ka tikai viens teikums, izteikts / jautāts ar dziļi patiesu nolūku, spēj radīt tik paliekošas sekas. Tomēr ir forši, ja kāds par tevi parūpējas. Kaut vai tā ir viena frāze, pie tam no banālāko frāžu krājuma - tikai šoreiz - izteikta ar patiesu nolūku. Apbrīnojams arī kontrasts, kad banāls jautājums liek smaidīt pat nākamajā dienā, taču iztekits "Es Tevi mīlu" uzdzen šermuļus. Nelabi paliek.

Secinājums: svarīgi nav vārdi, bet motīvi.

(Manis pēc tu varētu arī nerunāt.)



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]arabesque
2005-11-09 23:26 (saite)
ojā. šobrīd es ticu vienīgi to cilvēku vārdiem, kuru to patiesumu ir pierādījuši ar darbiem.
laikam tomēr lielākoties uzticos izjūtām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]within
2005-11-09 23:36 (saite)
=vārdi tomēr ir tikai komunikāciju un informācijas uztveršanas (tai skaitā ar informācija par sajūtām, mērķiem utt) sastāvdaļām. Daudz izsaka intonācija, žesti, grimases. Lai gan arī tās var būt gluži vienkārši iemācītas. Jā, ja vispār pastāv tāds taksons kā jūtas kā tādas(nevis organisma (tai skaitā arī emociju) atbildes reakcija uz kādu notikumu, vārdiem utt.)(ko es gan stipri apšaubu (arī Kants piekrīt hipotēzei par 'lietas par sevi' neesamību), tad vislabāk ir sekot jūtām. Bet, tā kā es stipri apšaubu jūtu (kā tādu) esamību, tad laikam labākā alternatīva ir sajūtas.
Nē. Darbi ir vislabākais kritērijs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]arabesque
2005-11-09 23:48 (saite)
es uzticos cilvēkiem, protams, ne visiem (precīzāk, tikai dažiem), bet esmu vairāk nekā pārliecināta par šiem cilvēkiem, par viņu jūtu, vārdu, komunicēšanās žestu valodas, darbu un mērķu virzību kopējā gultnē, kur visam ir kopēja doma. manuprāt, sajūtas daudzreiz pasaka priekšā, vai cilvēks, kurā iedziļināmies, ir vai nav mūsu uzticēšanās, mīlestības, pieķeršanās un draudzības vērts.

robežu starp līdzīgu un zināmā mērā vienotu jēdzienu definīcijām ne vienmēr ir tik strikti noteikta. kāds tad īsti ir sajūtu, jūtu, emociju formulējums?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]within
2005-11-11 14:50 (saite)
Sajūtas ir īslaicīgas. Jūtas ir pamatīgākas, ilgstošākas, katrā ziņā nopietnākas. Emocijas ir organisma atbildes reakcija uz notikumiem u.c. lietām, kurās tas ir iesaistīts (vārdsakot, nekas dvēselisks - gluži fizioloģisks, ja tā to varētu nosaukt). Es šādi skatos uz šo lietu.

Pieķerties (manuprāt) labi nav jebkurā gadījumā. Kļūt atkarīgam nav labi, neatkarīgi no tā, kas ir šis pieķeršanās/atkarības objekts. Pirmā pazīme tam, ka tūliņ 'kaut kas galīgi nebūs, kā vajag', vismaz pēc manām domām (manā gadījumā, pamatojoties uz manu a posteriori (zināšanām, kuras iegūtas pieredzes ceļā)), ir tas, ka tu pieķer sevi, jau pieķērušos kādam, kļuvis atkarīgs no kāda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]arabesque
2005-11-11 19:31 (saite)
piekrītu. tikai ir grūti atturēties no tā, līdzīgi kā mēs nespējam [nepārtraukti] kontrolēt savu nogurumu, īgnumu, mīlestības jūtas un kļūdas. lai spētu dzīvot nirvanas garīgajā stāvoklī, jādodas tuksnesī un jākļūst par mūku-vientuļnieku.
civilizācija tik daudzreiz mūs kārdina, pieviļ, izmaina un atšķeļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]within
2005-11-11 19:59 (saite)
Jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]arabesque
2005-11-11 20:07 (saite)
jā gan.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?