mežus pārklāj sniegs, lāčiem ziemas miegs...

Pirmais sniedziņš uzsidzis, pirmās reizes jau paguvu ārā nosalt, izbaudīt slapjas kājas, jautru pikošanos un vēljoprojām nesaprotu, kur pazudusi vasara. Aukstums, slapjas kājas... brr...Nu bet vienīgais mierinājums, ka, jo ātrāk sāksies, jo ātrāk arī beigsies ziema. Lai gan visi snoweri jau starā - šodien pirmā diena uz kalna!! sūklis turas:)

Bet es vēljoprojām nesaprotu, kur pazudusi vasara... šie tukšie iepirkšanās un dāvanu drudža svētiki man šogad drusku kaitina. Uzspēlētā labprārība. Nu svētkiem jau nav ne vainas, vēl pagājšgad man viņi tīri labi patika, bet šogad kaut kā nav sevišķais fans..

Priecē tas, ka basists piekrita uz pirmajiem mēģiem un pat māk nospēlēt mūsu grupas 'klasiku' - nirvana/smells like teen spirit. Domājams, būs ok. Pavīd jauna cerība. Lai gan vēljoprojām bik žēl par 'izstumto'.Liekas, ka tomēr nebūs vairs kā bija... Bet, kas notiek, notiek uz labu, vai ne?

Vai kāds man var paskaidrot, kur pazidusi vasara?