[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Decembris 15., 2017 | |||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 13:23 [Link] |     Arī attiecībās ar dievu ir daudz līdzību ar muižniekiem, jo vismaz ap Jelgavu vairākās draudzēs par draudzes priekšniekiem ir nevis pensionētas skolotājas vai bibliotekāres, bet gan pagasta lielzemnieki spēka gados. Gana aktīvi un gana turīgi, lai spētu piesaistīt baznīcai ne tikai cilvēkus, bet arī papildus līdzekļus. Gan jau ka nebūs ilgi jāgaida, kad kādā baznīcā blakus barona ''N'' epitāfijai parādīsies arī kāda mūsdienu Z/S ''N'' īpašnieka epitāfija. Vienīgais, kas šiem zemniekiem traucē pilnvērtīgi aizvietot baronus ir ''zilo asiņu'' trūkums un reizēm nepietiekoši vispusīga izglītība. Kaut gan arī starp muižniekiem bija visai dažādi cilvēki ar krietni atšķirīgu kultūras un izglītības līmeni. Tags: darbs, eksistenciālisms | ||||||||||||||||||||
| Comments | |||||||||||||||||||||
Nu kopš XIX gs. otrās puses literatūrā pastāv tāds termins kā "pelēkie baroni", t.i. lielsaimnieki no pašu bāleliņu vidus. Aber muižas tak principā bija lielsaimniecības. Tikai mūsdienās ar vārdu "muiža" vairāk asociējas tikai ar kungu māju vien. Interesantāk šķiet, ka ekonomikas likumi tomēr ņem virsroku pār ideoloģijām, tb kaut arī 1920. gadu Agrārreformā tika likvidētas lielsaimniecības un lauksaimniecība no ražojošas nozares padarīta par subsidējamu nozari (milzums sīksaimniecību knapi sevi spēja uzturēt, nevis ko pārdošanai izaudzēt), pamazām un bez trokšņa lauksaimniecība atgriežas pie pirmsreformas laika, tb dabiskā ceļā sāk atjaunoties lielsaimniecības (muižas). (Reply to this) (Thread) Man jau šķiet, ka pēdējos pārsimts gadus lauksaimniecība ir darbojusies pēc ekonomikas likumiem un īslaicīga tās pielāgošana ideoloģijai ir bijusi tikai mirkļa kaprīze. Tās pašas 20.gadu jaunsaimniecības pēc Aizsilnieka domām būtu sākušas masveidīgi izputēt 20. gs. 60. gados.
Nu ekonomikas pētnieki, kā arī jau tā laika tautsaimnieki ir mazliet pretējās domās. Lauksaimniecība no ražojošas sfēras pāris gados Agrārreformas iespaidā kļuva par subsidējamu nozari. Un pat izputēšana nebija tas sliktākais. Uzskatāmākais Agrārreformas rezultāts bija totālais darbaroku trūkums laukos, kā dēļ nācās masveidā ievest viesstrādniekus. 3-5 ha lielās jaunsaimniecības labākajā gadījumā spēja kādu kartupeli izaudzēt pašu galdam, par tirgu pat sapņot nevarēja. Taču zemes darbi paņēma vai visas darba rokas, kas citādi būtu strādājušas lielsaimniecībā (muižā). Pie tam daudzi, kas nespēja no savas saimniecības sevi uzturēt, nevis izūtrupēja zemi un kļuva par kalpiem, bet saimniecību atstāja stāvam, bet paši muka uz pilsētām, vai devās peļņā celtniecības darbos (lai panāktu pompozitāti, Ulmaņa režīma laikā sākās aktīva pompozu sabiedrisko ēku un objektu būvniecība). Ak, kad palasām kaut vai īso Strangas aprakstu par tā laika saimneicisko politiku, mati slienas gaisā no izbrīna, kā vispār galus spēja savilkt kopā. Hmm, vismaz sākotnēji bija paradzēts, ka jaunsaimniecību minimālais izmērs būs 10ha. Tieši tā iemesla dēļ, lai spētu gan sevi uzturēt gan kaut nedaudz pārdot pārpalikumu. Piešķīra arī mazākus zemes gabalus, t.s. ''amatnieku saimniecības'', bet tās parasti atradās kādā ciematā vai apdzīvotā vietā un lauksaimniecība jau sākotnēji nebija paredzēta kā pamatnodarbošanās. Kā pasaka nosaukums tad parasti tādas piešķīra dažādiem lauku amatniekiem, lai viņiem arī būtu kāds strēķītis zemes kur kādu sakņu dārzu ierīkot. Bet kopumā jau tā bija, ka visu noteica pašu vēlme un spēja saimniekot. Manas vecmammas ģimene savu jaunsaimniecību 10 gadu laikā no tukšas vietas spēja izveidot par diezgan labi nostādītu saimniecību, kas pilnībā spējā apgādāt viņus pašus ar visu nepieciešamo un kaut ko arī pārdot. Bet to viņi paveica tiešām ļoti smagā, brīžiem šķiet pat fanātiskā darbā kur jau no agras bērnības tika iesaistīti visi septiņi bērni. (Reply to this) (Parent) | |||||||||||||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}