[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Time	Text
13:23 windrider [Link]	Ir interesanti vērot, kā Latvijas lielzemnieku saimniecības, it sevišķi Zemgalē, aizvien vairāk sāk atgādināt kādreizējās muižas. Nereti dažas tādas saimniecības ir visa pagasta vai pat novada lielākais ekonomiskais dzinējspēks un lielākie darba devēji. Vēriena un zemju platību ziņā, lielākās jau šobrīd ir sasniegušas muižu mērogu. Varbūt vēl nav tik liela ražošanas diversifikācija, kā muižām, jo lielākoties visi nodarbojas tikai ar dažādu graudaugu kultūru audzēšanu. Tur gan, iespējams, viss vēl ir priekšā, jo arī muižas sāka dažādot savu ražošanu un meklēt papildus peļņas avotus tikai 19. gs. vidū, kad pēc dzimtbūšanas atcelšanas strauji sāka trūkt lētā darbaspēka. Arī attiecībās ar dievu ir daudz līdzību ar muižniekiem, jo vismaz ap Jelgavu vairākās draudzēs par draudzes priekšniekiem ir nevis pensionētas skolotājas vai bibliotekāres, bet gan pagasta lielzemnieki spēka gados. Gana aktīvi un gana turīgi, lai spētu piesaistīt baznīcai ne tikai cilvēkus, bet arī papildus līdzekļus. Gan jau ka nebūs ilgi jāgaida, kad kādā baznīcā blakus barona ''N'' epitāfijai parādīsies arī kāda mūsdienu Z/S ''N'' īpašnieka epitāfija. Vienīgais, kas šiem zemniekiem traucē pilnvērtīgi aizvietot baronus ir ''zilo asiņu'' trūkums un reizēm nepietiekoši vispusīga izglītība. Kaut gan arī starp muižniekiem bija visai dažādi cilvēki ar krietni atšķirīgu kultūras un izglītības līmeni.
Reply:
	No: Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Temats: Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski: Ziņa: Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..