[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Time	Text
09:26 indulgence [Link]	Nu ekonomikas pētnieki, kā arī jau tā laika tautsaimnieki ir mazliet pretējās domās. Lauksaimniecība no ražojošas sfēras pāris gados Agrārreformas iespaidā kļuva par subsidējamu nozari. Un pat izputēšana nebija tas sliktākais. Uzskatāmākais Agrārreformas rezultāts bija totālais darbaroku trūkums laukos, kā dēļ nācās masveidā ievest viesstrādniekus. 3-5 ha lielās jaunsaimniecības labākajā gadījumā spēja kādu kartupeli izaudzēt pašu galdam, par tirgu pat sapņot nevarēja. Taču zemes darbi paņēma vai visas darba rokas, kas citādi būtu strādājušas lielsaimniecībā (muižā). Pie tam daudzi, kas nespēja no savas saimniecības sevi uzturēt, nevis izūtrupēja zemi un kļuva par kalpiem, bet saimniecību atstāja stāvam, bet paši muka uz pilsētām, vai devās peļņā celtniecības darbos (lai panāktu pompozitāti, Ulmaņa režīma laikā sākās aktīva pompozu sabiedrisko ēku un objektu būvniecība). Ak, kad palasām kaut vai īso Strangas aprakstu par tā laika saimneicisko politiku, mati slienas gaisā no izbrīna, kā vispār galus spēja savilkt kopā.
Reply:
	No: Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Temats: Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski: Ziņa: Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..