Sviesta Ciba |

way (

way) rakstīja,
@ 2007-07-16 23:58:00

iemācījos nepieķerties domām. tagad nevaru izdomāt, tas ir labi vai tomēr nē.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

troublemaker
2007-07-17 09:15 (saite)

lūk, šo es arī nevaru saprast. kad to izdodas izdarīt, rodas tāda brīvības kā sajūta, bet tanī pat laikā baigais tukšums. nu, ne tāds mokošs, bet gan tāds, ka nezinu vairs, ko iesākt, jo viss tas, kas notiek apkārt liekas tik...pat nezinu kā to nosaukt. nejēdzīgs, vai? un pasaule apkārt šķiet tik murgaina un tam, kas notiek, liekas, ir tik mazs sakars ar īstenību. galīgi nezinu kā šitā var izdzīvot materiālajā pasaulē tādā, kāda nu viņa mūsdienās ir, bet tas ir vienīgais veids kādā spēju un vispār vēlos dzīvot. tas gan ir nomācoši.
nu, tas man tā ir. kā tas ir tev?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

way
2007-07-17 19:11 (saite)

dalītas jūtas man ir par to. noderīgi tad, kad sāku just aizkaitinājumu, kad nevaru zināma iemesla pēc darīt lietas pēc saviem ieskatiem, kad ir nemiers un satraukums. tad atbrīvojos no liekajām domām, un atkal valda miers. labi arī, ka tās tiek atstātas, jo visbiežāk gadās tās mūžīgi neatrisināmās lietas. turpināt malt tās neproduktīvās domas pa savu galvu būtu vien nervu bojāšana.
un tad tiešām nav vairs par ko dusmoties.. tajā brīdī tiek atmests viss - vēlmes, mērķi, ambīcijas, cerības, plāni, un arī savs es .. un tad cilvēks paliek kā.. ?

manuprāt, sajūta nav slikta, tajā var atrast gan drošību, gan pilnīgu brīvību, gan prieku un laimi. un tur neeksistē negatīvais.. visi cilvēki ir labi un smaidīgi, vispakārt viss ir skaists, un pašam pietiek labestības lai to dalītu citiem. varbūt šī sajūta ir ilūzija, vai ilūzija ir viss pārējais, nezinu.

es vienkārši nezinu kur ir labāk. kur būt? varbūt es nemāku dzīvot ne šeit, ne tur? vai varbūt labāk ir balansēt starp šīm vidēm.. bet agri vai vēlu rodas jautājums, kur tad tu īsti esi? tiklīdz notiek kaut kas labs materiālajā pasaulē, es lecu tur un aizmirstu par pārējo.. ja iet slikti, esmu garīgajā pasaulē. ar šādu pieeju nevar dzīvot pilnvērtīgi ne vienā, ne otrā. abas puses piedāvā savus labumus un sliktumus. ja vien es prastu saskatīt garīgajā pasaulē kaut ko tik pat aizraujošu, kā es spēju iztēloties materiālajā..

kamēr uz mani iedarbojas materiālās pasaules kārdinājumi, es nespēju palikt vienaldzīgs uz tiem. piemēram, ceļošana. es nevaru būt vienaldzīgs pret to. dēļ tāda mērķa es, iespējams, varētu upurēt visus savus labos nodomus un garīgās vērtības.

ceru ka var kaut nedaudz saprast kur esmu iestrēdzis savā attīstībā nu jau kādu laiciņu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	troublemaker 2007-07-17 20:55 (saite)
	var, pat ļoti labi :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

way
2007-07-17 22:22 (saite)

tas priecē :)
tukšumu jeb klusumu vienmēr uztveru kā piepildītu ar dažādām pozitīvām sajūtām. tas palīdz arī pieņemt apkārt esošo un notiekošo. apkārtējie cilvēki, kaut arī rīkojas nesaprotamu motīvu vadīti, un nekā nesaprot, arī var tikt pieņemti. negatīvais moments man saistās ar cilvēku pretestību pret tādu netradicionālu dzīves uztveri. bet varbūt arī tā pretestība ir tikai iedomāta - varbūt realitātē to apkārtējie pieņemtu. vai arī, man to būtu veiksmīgi jāslēpj. jāatzīst, ka man kautkādā mērā ir svarīgi, kā mani uztvers citi cilvēki. mīļā miera labad, savu dzīves filosofiju vairs nestāstu saviem draugiem, un nemēģinu viņus pārliecināt :P

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: