tas priecē :)
tukšumu jeb klusumu vienmēr uztveru kā piepildītu ar dažādām pozitīvām sajūtām. tas palīdz arī pieņemt apkārt esošo un notiekošo. apkārtējie cilvēki, kaut arī rīkojas nesaprotamu motīvu vadīti, un nekā nesaprot, arī var tikt pieņemti. negatīvais moments man saistās ar cilvēku pretestību pret tādu netradicionālu dzīves uztveri. bet varbūt arī tā pretestība ir tikai iedomāta - varbūt realitātē to apkārtējie pieņemtu. vai arī, man to būtu veiksmīgi jāslēpj. jāatzīst, ka man kautkādā mērā ir svarīgi, kā mani uztvers citi cilvēki. mīļā miera labad, savu dzīves filosofiju vairs nestāstu saviem draugiem, un nemēģinu viņus pārliecināt :P