antuanete

Situāciju varētu gan vērtēt apmēram tāpat kā tad, ja māte atstātu bērnu istabā, kas pilna ar vati, ar sērkociņu kārbiņu rokā - skaidrs, ka nekas labs tur nevar iznākt. Tas nenozīmē, ka noziedznieks ir mazāk vainīgs, bet mātes rīcību citādi kā par noziedzīgu nolaidību arī nevar dēvēt šai gadījumā :/

indulgence

Tb ja kāda māte atstāj savu bērnu vecmāmiņas, vectētiņa, brāļa, onkuļa, tb radinieka (neviens jau nevar zināt, kad kādam cilvēkam širmis aizbrauc) uzraudzībā, to vajadzētu atzīt par noziedzīgu, tb krimināli sodāmu rīcību?

unpy

+1
visi mēs tik gudri, tik gudri, a jau pēc minūtes pašiem var širmis aizbraukt.

antuanete

Nu paga, savu bērnu Tu atstātu uzraudzīt radiniekam, par kuru zināms, ka viņš slimo ar epilepsiju un nevar paredzēt, kad būs lēkme? Vai radiniekam, par kuru zināms, ka viņš savas paša atvases regulāri ieklapē?

unpy

Tu bērnu algotai auklei atstātu? Par kuru, kā likums, pilnīgi nekas nav zināms.

Papildus jautājums - esi cieši pārliecināta, ka zini pilnīgi visu par saviem ģimenes locekļiem?

antuanete

Šai gadījumā runa ir par to, ka jau ir zināms - cilvēkam ir kādas problēmas, kas izslēdz bērnu uzticēšanu viņam. Skaidrs, ka nevar par 100% zināt, kas jebkuram radiniekam galvā darās, bet, ja ir bijušas kādas redzamas izpausmes, tad tās ignorēt ir, mazākais, vieglprātīgi.

unpy

Kālab domā, ka jau ir zināms? Tev ir zināms, jo policijai un līdz ar to, žūrnālistiem ir zināms.

Pat transformēšu jautājumu - toč pārzini visu savu radinieku sodāmības? Vai ir sodīts, par ko sodīts, kad sodīts utt?
Varu pateikt, ka, piemēram, nesen sanāca ar jaunāko brāli par ģimeni parunāt, izrādījās, ka viņš ne nieka nezin. Sodāmības jau nav tas, ar ko ģimenes saietos lielās kā par dikto sasniegumu, ja vien tās nav ļoti īpašas ģimenes:))

antuanete

Tai radu lokā, ar ko ikdienā kontaktējamies - tikai par vienu radinieku diezgan garš viņa dzīves posms man nav zināms, bet nu viņš arī nav tas cilvēks, kuram es kaut savu kaķi uzticētu. Par citiem ir zināmas arī nesmukās lietas (sodāmības gan nevienam toč nav).
Un skat. manu atbildi zemāk Wattam.

indulgence

Runa jau nav par konkrētās diskusijas dalībnieku radu loku, bet par to, ka rads radam uzticas a priori, jo tāda ir cilvēka daba - uzticēties savas ģimenes locekļiem pat tad, ja kaimiņi tiem netic un uzskata par esošiem vai potenciāliem burlakām.

Bet te (dievzemītes internetā kopumā) visa diskusija tā smuki aiziet gultnē, ka ja ar bērnu kas notiek (šis akā ieveļas, zem auto pakļūst, kas šausmīgāks notiek), tad vainīga ir māte, kas nav blakus bijusi. Uzstādījums, šķiet, nāk no padomju laika tēzes, kad pie jebkura nozieguma atskanēja brēciens "kur skola/ģimene skatījās?!".

unpy

Vēl viens, manuprāt, diezgan tipisks piemērs - jaunietes, ar kuru kādreiz kopā dzīvoju, tēvs bija sēdējis cietumā. Visiem stāstīja, ka bezmaz vai par kaut kadu varonību - meiteni no huligāniem aizstāvējis, nodarot tiem smagus miesas bojājumus vai ko tamlīdzīgu, par spīti tam, ka tetovējumi uz viņa ķermeņa skaidri un gaiši liecināja, ka sēdējis ir par prastu zādzību.

indulgence

Vai sava dzīvokļa atslēgas radiniekam, kurš tiesāts pirms sazin cik gadiem par laupīšanu un krāpšanu organizētā grupā? Cilvēki vienmēr tic, ka otrs labosies, ka bijis pārpratums. Jebkura cietumnieka māte ir svēti pārliecināta, ka atvase notiesāta pārpratuma pēc, slikti draugi paveduši, un cilvēkam no malas nesaprast šo ticību ģimenes locekļiem, kaut katrs atsevišķi mēs saviem radiniekiem aabsoluti uzticamies.

Šitās runas ir kā komentāri par izvarošanas upuriem: tipa, pati vainīga, ka tik īsus brunčus uzvilkusi vai devusies vakarā uz klases biedru organizētu pirti, jo kurš gan 23:00 iet mazgāties.

antuanete

Ja nu kāds pārprata - es nekādā gadījumā nevelku uz "pats vainīgs" pusi; šādam noziegumam nav un nevar būt attaisnojuma. Bet Fjoklai vakar bija labs case study par radinieku, kuru pieķēra apgrābstām mazgadīgo, un par to, kāda pēc tam bija pārējo radu rīcība. Tikpat labi māte būtu varējusi nepamanīt, ka bērnam kaut kas nav kārtībā, neticēt stāstam, jo "tā nevar būt", pārējie radinieki izlikties, ka nekas nav noticis, jo "tāds kauns, ja kāds uzzinās" u.t.t. Tb, stāsts ir par to, kā nebūt vienaldzīgiem un nenonākt līdz šādai traģēdijai.

indulgence

Izlasīju viņas pukstu. Principā drosmīgi - lauzt pieņemtās normas un atzīt, ka pašas ōmi vajadzējis aiz restēm iespundēt cietumā par to, ka atstāja savu bērnu pie tik apšaubāmiem radiniekiem. Jo runa jau ir par to, ka mātei jābūt telepātei, gaišreģei un psiholoģei vienlaikus, tb kā rentgenam jāredz cauri visiem tuviniekiem. Tā kā Fjoklas ōme to nespēja, Fjokla atzīst: "Takšto to, ka var NEREDZĒT, ka kautkas nav kārtībā, to jūs man neiestāstīsiet, priekš tam mātēm acis dotas. (..) radji kakova huja nav atvērti cietuma nodalījumi sūdīgām mātēm" (tb viņas ōmei).

mazeltov

Manuprāt, tu pārprati. Tieši viņas ome pamanīja, ka kaut kas bērnam noticis un tāpēc arī šis jautājums - kā māte (jebkura) var nepamanīt, ja bērnam kaut kas noticis.

indulgence

Nuss, es vienkārši piesējos pretrunai apgalvojumos: 1) vispirms ilustrācijai tiek dots sens atgadījums tālā paziņu lokā, kur bija kāds mazulis atstāts pie radiem uz kādu dienu, un gandrīz (paldies Dievam), tomēr nekas ļauns nav noticis, taču konstatēts post factum mēģinājums; 2) nākamajā rindkopā bija emocionāla tirāde, ka lai neviens nemēģina iestāstīt, ka sieviete jau PIRMS nenojaušot, ka nevar kinderu tam citam uzticēt. Sievietei, ja tai acis pierē, esot skaidrs viss, un ja tā mazo kādam neuzticamam radagabalam nekad un nemužam neuzticēs. Ja uztic, viņu jāliek aiz restēm. Pirmajā ilustratīvajā piemērā uzticēja. Attiecīgi es abas rindkopas saistīju kopā kā vienu vēstījumu, nevis divus dažādus. Iespējams, ka cilvēks ar to visu bija domājis pavisam ko citu - pēdējā laikā es visai bieži nespēju saprast lielas daļas līdzcilvēku domas un to izklāstus tekstos, tāpēc cenšos izvairīties no diskusijām un komentēšanas (lai gan dažkārt kāja paslīd).

paliec

bērnus sist ir normāli. un neatstāt bērnu pieskatīšanai radiniekam, par kuru zināms, ka slimo ar epilepsiju, jo nevar zināt, kad sāksies ēkme, ir tas pats, kas neatstāt bērnu kaimiņam pieskatīšanai, jo nevar zināt, kad kaimiņam virs galvas materializēsies ķieģelis un to nositīs.

ir 21. gadsimts. tas tā, ja nav vēl pamanīt.

slikts

tiksim, es nesaprotu šo komentāru