- 29.10.10 20:00
- Nuss, es vienkārši piesējos pretrunai apgalvojumos: 1) vispirms ilustrācijai tiek dots sens atgadījums tālā paziņu lokā, kur bija kāds mazulis atstāts pie radiem uz kādu dienu, un gandrīz (paldies Dievam), tomēr nekas ļauns nav noticis, taču konstatēts post factum mēģinājums; 2) nākamajā rindkopā bija emocionāla tirāde, ka lai neviens nemēģina iestāstīt, ka sieviete jau PIRMS nenojaušot, ka nevar kinderu tam citam uzticēt. Sievietei, ja tai acis pierē, esot skaidrs viss, un ja tā mazo kādam neuzticamam radagabalam nekad un nemužam neuzticēs. Ja uztic, viņu jāliek aiz restēm. Pirmajā ilustratīvajā piemērā uzticēja. Attiecīgi es abas rindkopas saistīju kopā kā vienu vēstījumu, nevis divus dažādus. Iespējams, ka cilvēks ar to visu bija domājis pavisam ko citu - pēdējā laikā es visai bieži nespēju saprast lielas daļas līdzcilvēku domas un to izklāstus tekstos, tāpēc cenšos izvairīties no diskusijām un komentēšanas (lai gan dažkārt kāja paslīd).