- 2010.01.16, 21:42
- Ir cilvēki, kas diezgan stūrgalvīgi saka "neko mainīt nevajag, vajag tikai paciesties un sākt strādāt", kad es nāku klajā ar kārtējo tēzi, ka ir jāmaina "aizliegts viss kas nav atļauts" sistēma atpakaļ uz "atļauts viss, kas nav aizliegts".
Es pieņemu, ka šie cilvēki tiešām ir pilni ar neizpratni, un patiesi nesaprot, kāpēc cilvēki nesāk strādāt, dibināt SIA, nodarboties ar komercdarbību. Es pieņemu, šie cilvēki ar visu sirdi tic, ka nekādu sistēmisku problēmu nav, tikai cilvēki kūtri.
Bet ja padomā, kāpēc tā sauktajās "sociālisma valstīs" bieži gadās, ka veikalos nav preču, neko nevar nopirkt, un dažreiz aiziet pat tik tālu, ka iedzīvotāji masveidā, tūkstošiem un miljoniem mirst badā?
Kā tā var būt, ka ir valstis kur neprasmīgas valdības dēļ iedzīvotāji masveidā mirst badā? (Vai arī ar valdību viss ir kārtībā, un viss tiešām tikai dēļ iedzīvotāju pašu slinkuma un neuzņēmības?)
Un kāpēc kapitālismā ir preču pārpilnība - lai gan daudziem iedzīvotājiem nav naudas lai tās nopirktu, daudzi dzīvo nabadzībā, un varbūt arī mirst badā, toties nav tā, ka badā mirtu gandrīz* visi iedzīvotāji. Atšķirībā no "sociālistiskām" valstīm.
Pēc tās loģikas taču, kas sociālisma-kolektīvisma iekārtā cilvēkiem kaitē nodarboties ar uzņēmējdarbību, ražot preces, un dzīvot pārticībā? Sociālisms taču teorētiski ir lieliska sistēma, valsts ir priekš cilvēka, proletariāta diktatūra, bezmaz... "Nu kas tiem cilvēkiem nav labi, slinkie lopi - nē, nomirs labāk badā, nekā dirsu pakustinās savas valsts labā! Tikai pārstājiet vaidēt un sāciet strādāt." - tā saka sirdsšķīsts cilvēciņš, un tic. Un ir neizpratnē, kāpēc visa valsts nogrimst.
Un... kas tad ir tas, kas kapitālismā cilvēkiem netraucē? Kāpēc tieši kapitālisms ļauj uzņēmējdarbībai plaukt, nevis sociālisma-kolektīvisma iekārta, kur ir āķis?
Āķis ir tur, draugi mīļie, ka ir jāmaina sistēma. Jāmaina no "aizliegts ir viss kas nav atļauts", uz "atļauts ir viss, kas nav aizliegts".
_______________
* sk. Gini koeficientu - 26 rakstair doma
- 16.1.10 22:49 #
-
negatīvu eksterinalitāšu un "perverse incentives" neregulēšana noved pie krīzēm, sociālās nevienlīdzības un ekonomiska kraha. ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nevadītos pēc šādas filozofijas, nebūtu Parex problēmas. ja tu esi par birokrātisma samazināšanu, kur tas tikai kaitē patērētājiem un valstij, tad izsakies skaidrāk - tēzi "atļaut visu, kas nav aizliegts" var viegli pārprast ar to saprotot, ka tu aizstāvi kaut kādu neregulētu tirgus fundamentālismu (efficient-market hypothesis utml). nemaz nerunājot par to, ka tu reklamē ideju, kas jau sen ir status quo - Latvijā likumi netiek piemēroti retroaktīvi (ex post facto).
- Atbildēt
- 16.1.10 23:06 #
-
vot tas ka nesodāmības princips te ir (tb, ja gribi kautko darīt, droši vari pārkāpt likumu, principā ja nesavajadzēsies, tev neviens tuptūzī nesēdinās), līdz ar selektīvu likumu piemērošanu (ka PVD un VID apciemo konkurentus pēc saimnieka pasūtījuma) - jo ja kāds kautko dara, visdrīzāk (garantēti) kautko jau viņš ir pārkāpis - kautkādu atļauju nav saņēmis noteiktā kārtībā, utt.
tas ko es gribētu likumdošanā redzēt ir http://en.wikipedia.org/wiki/Grandfather_clause
(interesanti ir ka šis tieši Kalifornijas gubernatora vēlēšanās nesen uzpeldējis, tur ir likums ka nevar kandidēt vairāk par 2 termiņiem, bet viens čalīts kandidē uz trešo reizi - jo viņš bija gubernators pirms likums tika pieņemts, tas ir, uz viņa termiņu likums neattiecas. līdzīgi kā tagad kriminalizēja Ārlietu ministrija mazās novērošanas kameras (aizliegts iegādāties, glabāt un lietot): vai pēc Latvijas likumdošanas ir tā, ka ja tev tāda kamera bija, tad joprojām vari to droši lietot un glabāt?
(Un ja tev uzsūta policiju, un viņi kratīšanā atrod kameru, tad nevar piesieties, jo tā ir likumīgi nopirkta pirms likums pieņemts?)
tirgus fundamentālismu es neaizstāvu. par perverse incentives un externalities šo to zinu. bet sāp jau man par mazo/mikro biznesu - precīzāk, tā neesamību. - Atbildēt
- 16.1.10 23:19 #
-
par ex post facto latvijā ir tikai:
KL:
5.pants. Krimināllikuma spēks laikā
(1) Nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.
(2) Likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā likuma spēkā stāšanās, kā arī uz personu, kura izcieš sodu vai izcietusi sodu, bet kurai saglabājusies sodāmība.
(3) Likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu, pastiprina sodu vai ir citādi nelabvēlīgs personai, atpakaļejoša spēka nav.
un APK:
8.pants. Likuma spēks, piemērojot atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem
Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas
ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.
Aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās,
ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo
aktu izdošanas. Aktiem, kas nosaka vai pastiprina atbildību par administratīvajiem
pārkāpumiem, atpakaļejoša spēka nav.
Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spēkā
pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā. - Atbildēt