- cinisma relativitātes princips, tiesības runāt tikai ja neesi diskreditēts
- 2009.10.27, 16:47
- "Būtu labāk paklusējis." "Savā acī baļķi neredz." "Drīkst runāt, tikai kas pats bez grēka." "Šitais jau sasmērējies [...], ko viņu klausīties."
Tātad, vēstījums tiek vērtēts nesaraujamā saistībā ar autoru. Vērtē autora "morālās tiesības" runāt par tēmu. Var teikt, autora personība tiek vērtēta vispirms, un raksts tikai pēc tam; un dažreiz – pats vēstījums tiek ignorēts vispār, tāpēc ka autoru jau paspēj diskreditēt pirms sākt lasīt.
Kas mūsdienās ir nevainojama reputācija? Tas, ka par tevi neviens neko sliktu nezina, vai nevar pateikt. Ja sākt rakt, sūdi atradīsies katram – bet liekulīgā sabiedrība pieprasa nesasniedzamu "neaptraipītu reputāciju" pirms tevis izteiktie vārdi varētu tikt vērtēti pēc būtības, nevis pēc deguna. (Un padomāsim, kāda būs saruna tuvā nākotnē, kad katra jaunā politiķa vai žurnālista komentāram varētu piemeklēt un publicēt bildītes no "Draugiem" galerijām, kur viņš redzams piedzēries un divdomīgās situācijās.)
Tu apjaut, ka kritēriji diskreditēšanai arī ir visai plaši – viens ir gejs, cits žīds, vēl kāds ir sorozīts, viens ir zadzis, otrs ņēmis kukuļus, trešais rupji lamājies, vai lasījis ne tādas avīzes: atradīsies priekš katra no mums. Un beigās, mēs visi esam viens otram aizbāzuši muti – diskusija nevar notikt, un lai uzvar tie, kam ir izdevīgi, lai visi klusē.
***
Dodu risinājumu: informāciju ir jāvērtē objektīvi – nesaistot to ar cilvēku, kas to ir sagatavojis vai pasniedzis. Par informācijas kvalitāti var spriest arī bez autora grēku pētīšanas. Jo informācija ir neatkarīga vienība – tā ir patiesa vai melīga arī pati par sevi, bez saistības ar autoru.
Autora motivāciju var izskatīt, lai vieglāk rastu pavedienus uz to, kā izvērtēt sniegto informāciju, bet tas ir tikai sākums, nevis beigas un āmen: ir jāvērtē nevis personība, bet pasniegtie fakti un stāstījums pats par sevi.
***
Man ir noriebies, ka šajā valstī neviens nevar pavērt muti, lai viņu no panckām neizdirstu ārā, par kautkādiem iedomātiem vai reāliem grēkiem – pilnīgi ignorējot tekstu, vēstījumu. Un ja vēstījumu ignorē, priekš kam tad rakstīt, celt kautko gaismā?
Tā saruna noplok. Un uzvar tie, kam vajadzīga mēma, tupa aitu tauta.
***
"Kas guļ, tas negrēko.", un tādējādi ar nevainojamu reputāciju var lepoties tikai tie, kas neko nav darījuši. Tātad, runāt drīkst tikai tie, kas neko nejēdz – pēc definīcijas?
Un runāt drīkst tikai tie, kas ir droši, ka par viņu (vai ģimeni) neko nomelnojošu neatradīs.
Nē – autors, tas ir tikai sekundāri. Informāciju ir jāuztver objektīvi, un jāvērtē pašu par sevi kā tādu.
***
Nobeigumā, šī ir replika Ivetai Kažokai par "relatīvā cinisma" būtību: kāpēc iebilst Mūrniecei nav tiesību Stendzeniekam, bet piemēram, būtu tiesības Lato Lapsam, vai man. Un arī tad, ja es būtu kautkādā noteiktā veidā vēlējis (vai nebūtu piedalījies vēlēšanās), arī tad man vajadzētu paklusēt.
Vai arī, ka izteikumi no Stendzenieka mutes ir ciniski, bet no "watt" mutes tie nebūtu ciniski, bet būtu patiesi.
Nē. Izteikumi ir patiesi(nepatiesi) vai ciniski(labticīgi) paši par sevi, jo ir jāizvērtē fakti, ārpus konteksta, no kā mutes tie ir atskanējuši.
Un katram - kaut Stendžam, kaut Šleseram – ir tiesības konstatēt ka Linda "Šucmaniete" Mūrniece savā maziskajā policista prātiņā absolūti pārprot ministra uzdevumu valsts pārvaldē.
(Skaidroju: ministrs, tāpat kā deputāts, ir no tautas iecelts pārstāvis, kam ir jāstājas pretī valsts aparātam (birokrātiem un ierēdņiem + valsts sekretāram), un jācenšas ierobežot aparāta dabiskā kustība policejiskas valsts virzienā, un ir jācenšas pagriezt viņus brīvības virzienā, lai pieņemtie likumi arvien vairāk ierobežotu tieši policijas patvaļu, un dotu tautai vairāk brīvību! Bet... policija tagad ir iebīdījusi savu pārstāvi ministra krēslā, tautai atliek uzticēties tikai tiesu varai, ka neļaus pieņemt likumus pret Satversmi...) - 49 rakstair doma
- Replika
- 28.10.09 14:14 #
-
(tas pats, ko rakstīju jau iepriekš http://tinypaste.com/0b1d8)
Vēlreiz: es savā tvītā vērtēju nevis Stendzinieka tekstu kopumā, bet konkrēti Stendzenieka pārmetumu Mūrniecei par samazinātajām policistu un ugunsdzēsēju algām. Turpinu uzskatīt, ka tas bija cinisks un liekulīgs TIEŠI TĀDĒĻ, ka nāca no galvenā "gāzi grīdā!" politikas pr-otāja puses.
"Nē. Izteikumi ir patiesi(nepatiesi) vai ciniski(labticīgi) paši par sevi, jo ir jāizvērtē fakti, ārpus konteksta, no kā mutes tie ir atskanējuši."
Daļēji piekrītu par patiesumu/nepatiesumu (bet to es arī nevērtēju; turklāt S.teksts bija vairāk vērtējums nevis fakts, kas nepakļaujas patiess/nepatiess pārbaudei). Taču absolūti nepiekrītu par cinismu/labticību.
Divi piemēri:
1) Iedomājamies rūpnīcas īpašnieku, kura rūpnīca ražo bērnu pārtiku un tai pievieno toksiskus materiālus (garšas uzlabošanai). Zāles ārstēšanai ir ļoti dārgas. Saslimušo bērnu skaits ir tik liels, ka attiecīgās valsts budžets vairs nespēj segt 100% ārstēšanās izdevumus, tādēļ tiek pieņemts politisks lēmums segt tikai 80%. Rūpnīcas īpašnieks nāk klajā ar publiskiem pārmetumiem veselības ministram par to, ka viņš nav nosargājis savu nozari. Kā es vērtēju rūpnīcas īpašnieka pārmetumus? Kā cinisku un liekulīgu rīcību.
2) Iedomājamies hakeri, kurš kādas firmas (X) pasūtījumā ir uzlauzis viņu konkurentu (Y) bankas kontu un uz laiku apturējis naudas operācijas (vai nozadzis naudu whatever). Finanšu plūsmas pārrāvuma dēļ Y iet garām izdevīgs pasūtījums - tā rezultātā viņiem nākas "samazināties", atlaižot vairākus darbiniekus. Hakeris, būdams pārliecināts sociāldemokrāts, ceļ traci sociālajos medijos par bezatbildīgajiem kapitālistiem, kas savas problēmas risina uz darba ņēmēju rēķina un aicina citus potenciālos klientus turpmāk boikotēt Y. Mans vērtējums? Ciniska un liekulīga rīcība.
Tas pats ar Stendzenieku. C'mon - ja ne viņš, tad Šlesers nebūtu Saeimā. Abstrahējoties no visa pārējā, kas ir saistīts ar Šlesera vārdu, tieši viņš bija politiķis, kurš publiski atbalstīja "gāzi grīdā!" pieeju ekonomikā. Ar visu milzu pārkāršanu, neesošo cīņu pret inflāciju un uzkrājuma fondu neveidošanu. Lielā mērā dēļ šīs politikas šobrīd valsts budžetā ir tāds krahs, ka vienkārši nav naudas, lai maksātu policistiem tās algas, ko tie saņēma "trekno gadu" laikā. Un tagad tas pats Stendzenieks atļaujas pārmest Mūrniecei par samazinātajām policistu algām! Kā tad šo rīcību savādāk nosaukt, ja ne liekulība un cinisms? - Atbildēt
- Re: Replika
- 28.10.09 16:58 #
-
Nu, te mēs nonākam pie tās pretrunas: cik produktīvi īsti ir vērtēt rīcību "ciniska un liekulīga" un kas no tā izriet.
(Minētie divi kāzusi ir laikam tuvinājums Šlesera-Stendzenieka situācijas modelim, bet par to pēc tam)
Variantā (1) var būt visādi iemesli, kāpēc rūpnīca tā rīkojas, un īpašnieka vēstījumam, ka nozarē ir nepieciešama regulēšana un striktas pārbaudes (stingrāks uzraudzības ietvars) ir liela vērtība - varbūt kautkas tiks izdarīts. Savukārt, ja vēstījumu noraidīt, kā no ciniķa un liekuļa mutes, tas ir norakstāmu, nekas netiks izdarīts, un situācija nemainīsies. Kas iegūst, ja saglabājas status quo?
Variantā (2) aprakstīta mazāk emocionāla situācija (jo netiek spēlēts uz saslimušo mazuļu bēdām), bet ar milzīgām pretrunām: kāds ekonomiskais rezultāts būs, ja firmu Y boikotēs? Tai varbūt nāksies aizvērties pavisam. Tas ir, darbu zaudēs pilnīgi visi. Tātad, vispirms problēmas ar bankas kontu, nākas atlaist darbiniekus, bet pēc tam vēl dabū boikotu kaklā - un nākas bankrotēt.
Tātad - izvērtējam aicinājumu boikotēt objektīvi - tas ir neloģisks, un tam nevajadzētu sekot. (Savukārt ja hakeris ir sociāldemokrāts, tad tiešām, kautkādi citi sociāldemokrāti tam arī akli varētu sekot, un visi kopā sagrautu firmu Y, un rezultāts būtu bēdīgs. Tātad - nevajag ņemt vērā tikai autora personību un saites ar organizācijām vērtējot sniegto informāciju. Jāvērtē arī informācija pati par sevi.)
Nu re, un tad strīdu ābols - Stendža.
Pirmkārt jau absurdi ir pārmest Mūrniecei par policistu algām, jo Mūrniece par ministri ir tikai kopš 2009. gada 12. marta - jau 2007 gadā vajadzēja domāt, un tad ministrēja Mareks Segliņš (no 20.12.2007. līdz 12.03.2009.). Un vispār, kāds tur sakars ar ministru - drāzt vajag valsts sekretāru, jo viņam jābūt tam ilgtermiņa skatījumam par to, kas notiek sektorā. Iekšlietu ministrijā VS bija Aivars Straume (2005. gada 21. decembris - 2009. gada 24. marts). [Mūrniece viņu uz īsu laiku bija nomainījusi ar Lieljuksi, bet tad ātri par VS iecēla Ilzi Pētersoni, kas pirms tam bijusi VS vietniece - arī kopš 2005. gada.]
Tātad, ja braukt kādam virsū, tad tas būtu Aivars Straume. Diemžēl ar publiskiem izteikumiem parasti izceļas tieši ministri, un arī dabū pilnu krāgu ar komentāriem, bet valsts sekretāri darbojas kā tādi pelēkie kardināli.
Tātad, uzbrukt tieši Mūrniecei par to algu samazināšanu ir kļūdaini - viņa tur diezgan maz pie lietas, īstie vainīgie ir citi.
Nu, var jau teikt arī ka pats Stendzenieks ir zināmā mērā vainīgs. (Bet te es diezgan atturīgs esmu - kas tad ir vainīgs ka Latvijā ir tik liels policistu skaits attiecīgi pret iedzīvotāju skaitu? (Un kā Igaunija iztiek ar daudz mazāku policistu skaitu.) Nu labi, cinismu Stendžam var piesiet - ja viņš pats netic ideoloģijai kuru bīda, bet kāpēc tad īsti lien, tie kurus bīda un šādi sačakarē valsts sistēmu?)
Tātad, drusku pārspīlējot, var reducēt Stendzenieka izteikumu "Jūs neskatieties uz maniem mazajiem sūdiem, jo jums vēl jātiek vaļā no lielajiem sūdiem, kur es jūs esmu ievedis."
Var sašust. Bet - tas nav produktīvi. Vienalga izteiciens ir patiess, jo tiešām, vispirms jātiek vaļā no lielajām problēmām, un tad jau varēs raudāt ko tur kāds telekomunikāciju operators bedri ir izracis vai nav izracis. Un vispār, tas strīds ir par salīdzinoši kapeikām - kautkādiem Ls 10-20'000 Ls. Tajā pat laikā kad budžets tiek griezts Ls 500'000'000, bet ministre, šķiet, neaptver cik ļoti sīks un mazs ir tāds Tele2 gājiena mērogs, salīdzinot ar valsts sūdiem. Nepiedien minstram būt tik maziskam. - Atbildēt
- Re: Replika
- 28.10.09 18:00 #
-
Manuprāt, ir produktīvi pieminēt un atgādināt šādus "cinisma" gadījumus, jo kā savādāk likt cilvēkiem padomāt par to, vai viņiem nav dubulti standarti - proti, vai viņi no citiem neprasa vairāk nekā no sevis? Vai viņu uz citiem attiecinātie vārdi saskan ar pašu darbiem?
Es arī neesmu nekāds zelta gabaliņš - ik pa laikam saskaros ar situācijām, kad vēlos no citiem prasīt vairāk nekā pati no sevis. Taču tad, kad es šo pretrunu pamanu (vai kāds cits man uz to norāda), tas man liek sajusties neērti, un es vai nu pazeminu standartus pret citiem vai tos paaugstinu pret sevi.
Par Mūrnieces darbu kopumā un akcijas sakarā: es piekrītu, ka viņai ir raksturīgi no mušas uzpūst ziloni, tad to nokaut un izvārīt kotletēs, taču mans tvīts bija ne tik daudz par Mūrnieci kā par Stendzenieku. Arī man riebjas Mūrnieces populistiskie un bezatbildīgie izgājieni sākot ar idejām par nāvessoda atjaunošanu un beidzot ar specvienības uzsūtīšanu Bauskas protestētājiem (un daļēji līgumu laušanām ar tele2), taču policistu algu samazināšana ir cita līmeņa jautājums, kur apsūdzētāja (Stendzenieka) vaina, manuprāt, ir lielāka nekā apsūdzētā (Mūrnieces) vaina. Tieši uz šo nekonsekvenci arī norādīju. - Atbildēt