- 2009.04.02, 11:16
- Par vektoru virzieniem runājot, ir taču mums valstī dažas iestādes, kas ir vērstas uz cilvēku atbrīvošanu, un cilvēktiesību atgūšanu.
Tās ir: Valsts kontrole, Satversmes tiesa (un kā turpinājums - Eiropas cilvēktiesību tiesa, jo ECT lēmumi valstij ir saistoši), Tiesībsarga birojs.
Iedomājoties cik daudz lēmumus, kurus pieņēmusi Saeima, nākas atcelt Satversmes tiesai, jo tie ir pretrunā ar valsts konstitūciju (pamatlikumu), jāuzdod jautājums - vai tie cilvēki Saeimā, vai viņi domā ar galvu, vai ar dirsu? Kāpēc viņi pieņem likumus, kas ir pretrunā ar Satversmi - vai tāda rīcība nav valsts nodevība? Vai tādi deputāti īstenībā nav tautas ienaidnieki?
Es uzsvēršu, kā var tā gadīties, kas tautas ievēlēts deputāts, kam ir jāpārstāv tauta, reāli nobalso par tādu likumu pieņemšanu, kas ir pretrunā ar Satversmi? Vai to var kautkā citādi nosaukt, nekā nodevība?
***
Ir vēl viena iestāde, kas gan necīnās pret valsts iestāžu patvaļu, bet vienalga ir ar ļoti pareizi vērstu darbības vektoru - Patērētāju Tiesību Aizsardzības Centrs (PTAC). Par PTAC funkcijām varētu pat nerunāt, ja šis nebūtu tik spilgts piemērs kā birokrātija cenšas (un spēj) vektoru liekt un griezt sev par labu: no patērētāju aizsardzības savu birokrātijas funkciju pārvērst par vienkāršu naudas izšķērdēšanu un notriekšanu, pēc iespējas neko nedarot iedzīvotāju labā.
Tas ir, aizdomāsimies, kādi procesi norit biroja iekšienē, kāda ir vadības motivācija izveidot speciālu departamentu, ieceļot tur priekšnieku ar labu algu, un viņam - vietnieku (ar atbilstošu atalgojumu), un par abiem spējot atrast tikai vienu darbinieku ko menedžēt.
Tas ir, izveidojot divas darba vietas priekšnieķeļiem, kas neko reāli nedarīs patērētāju labā, un tikai smērēs papīru kalnus un spļaus griestos, iespējams, no darbinieciņa prasīs rakstīt mega atskaites (ar to traucējot darīt iedzīvotājiem nepieciešamo darbu). Un tas, ka vienam darbiniekam ir pretī vesels viens priekšnieks (ar piemaksu par pārslodzi liela padoto skaita vadīšanā), tiek padarīts par sistēmu - birokrātija darīs visu, lai ierēdņi varētu maksimāli efektīvi pildīt savas kabatas, bet īsto, iestādei uzticēto darbu nedarītu.
PTAC misija ir skaidra, vektors ir labs - bet nav ticis kontrolēts. Nekontrolēta birokrātija naktīs guļ un tikai sapņo par veidiem, kā visu pavērst savā labā: reālu darbu nestrādāt, un tikai piesavināties naudu.
Mana tēze ir tāda, ka pozitīvs virzības vektors pats par sevi neko negarantē - birokrātiju ir stingri jāuzrauga un jābukņī, jāuztur atgriezeniskā saite.
***
Ir vēl dažas iestādes, kam deklarētais darbības virziens būtu uz iedzīvotāju aizsardzību vērsts - KNAB, Sabiedrisko pakalpojumu regulators, Konkurences uzraudzības padome - bet kuras faktiski ir pārdevušās special interests naudas vai politiskās ietekmes varai, un ļauj visām šeptēm ritēt savā vaļā, sanāk, tās piesedzot, leģitimizējot. - 28 rakstair doma
- 2.4.09 11:56 #
-
Ai nu beidz, divi priekšnieki uz 1 padoto nenozīmē, ka paši priekšnieki nedara reālu darbu. Man vienā zināmā iestādē nodaļu vadītāji strādā, ka kūp. Protams, parasti mērķis šādām struktūrām ir iespēja samaksāt nedaudz lielāku algu, bet tā nu tas ir.
- Atbildēt
- 2.4.09 12:11 #
-
Valsts iestādēm parasti nav šādas slavas. Pieejamā statistika par 2008. gadu gluži bēdīga neizskatās, bet neesmu apskatījis kopainā ar patērēto budžetu / darbinieku skaitu.
Es tikai gribēju teikt, ka dažkārt šūmēties, par priekšniekiem, kas tikai priekšnieko, ir tiešām muļķīgi, nezinot reālo situāciju. - Atbildēt
- 2.4.09 12:25 #
-
es domāju, reālā situācija ir jāskata valsts kopainā, nevis skatoties uz vienu atsevišķu iestādi, kur varbūt viss iesākumā ir kruta un iestāde efektīvi strādā.
un tas ka tu saki, ka priekšnieks strādā tā ka galva kūp, nav kritērijs, vajag uzdot jautājumu: kam no viņa darba paliek labāk? vai darba rezultāts dod kautkādu labumu?
es runāju par birokrātiju, kā par procesu gadu desmitu garumā (Latvijas gadījumā: 10-20 gadu perspektīvā, PTAC, piemēram, jau nosvinēja desmit gadu jubileju). - Atbildēt
- 2.4.09 12:30 #
-
Šis komentārs jau aiziet prom no iepriekšējās tēzes pret kuru oponēju:
"Tas ir, izveidojot divas darba vietas priekšnieķeļiem, kas neko reāli nedarīs patērētāju labā, un tikai smērēs papīru kalnus un spļaus griestos, iespējams, no darbinieciņa prasīs rakstīt mega atskaites (ar to traucējot darīt iedzīvotājiem nepieciešamo darbu). Un tas, ka vienam darbiniekam ir pretī vesels viens priekšnieks (ar piemaksu par pārslodzi liela padoto skaita vadīšanā), tiek padarīts par sistēmu - birokrātija darīs visu, lai ierēdņi varētu maksimāli efektīvi pildīt savas kabatas, bet īsto, iestādei uzticēto darbu nedarītu." - Atbildēt
- 2.4.09 12:34 #
-
nu, es pilnībā pieņemu, ka priekšnieks var a) spļaut griestos un neko nedarīt b) smērēt nevienam nevajadzīgus papīrus tā ka galva kūp, bez rezultāta kas būtu redzams uz ārpusi, bez reāla, tverama, iedzīvotājiem sajūtama devuma.
- Atbildēt
- 2.4.09 12:38 #
-
Tad tev kā nezinītim stāstu, ir arī variants c) dara reālu darbu. Novērots uz vairākiem nodaļu vadītājiem praksē. No tiem ar kuriem bijusi darīšana imo, procentuāli stabili virs 90%.
- Atbildēt
- 2.4.09 12:45 #
-
nu, hehe, paldies ka atjaunoji ticību birokrātijai, kā darba spējīgai sistēmai.
jo es jau biju sācis šaubīties par iepriekšējā ierakstā pausto "birokrātija, pati par sevi, nav nekas slikts". - Atbildēt
- 2.4.09 12:42 #
-
Par piemēru paņemsims IT infrastruktūru. Lietotāju atbalsts, lielā organizācijā mēdz būt viens vai vairāki darbinieki, kas nodarbojas ar šo, datoru pārinstalāciju, programmu uzstādīšanu utjp. Ja ir vairāki, tad viens no viņiem parasti būs vadošais, kas papildus šiem uzdevumiem, organizē darbu un ir galvenais atbildīgais par situāciju augstākajai priekšniecībai.
Jo lielāka organizācija un vairāk cilvēku, jo mazāk reālā darba, bet vairāk organizācijas. Bet arī gadījumā, ja ir 2, viens būs atbildīgais - t.i. vadītājs. - Atbildēt
- 2.4.09 12:52 #
-
nu, un ko tas īsti saka par birokrātiju, ja ir iestāde kas "ne ar ko" nenodarbojas, bet kurai ir pasaulē labākais IT departaments. kur tiešām visi baigi strādā un cenšas, lai visi datori darbotos, vīrusu nebūtu, un tīkls drošs būtu.
bet iestāde kopumā - neko nedara. nu, tāpēc ka viņiem nav reāli nekas jādara, nevienam nav jāatskaitās, un naudu viņi no budžeta saņem garantēti, un iedzīvotāji (nodokļu maksātāji) nemaz nezin ka tāda iestāde pastāv.
ko tad? - Atbildēt
- 2.4.09 12:57 #
-
Jā. Tieši tieši tālab ir jāveic rūpīgs valsts un pašvaldību funkciju audits. Liela daļa funkciju ir nevajadzīgas, nelietderīgas vai savādāk dīvainas. Un atkal apburtais aplis - tas prasa laiku, kura šobrīd nav, tas prasa naudu, kuras šobrīd nav, tas prasa speciālistus vai vienkārši saprātīgu cilvēku grupas, kuru arī nav, patiesībā.
- Atbildēt
- 2.4.09 13:00 #
-
atkārtoju, tas ir pavisam cits jautājums, nekā 2 priekšnieki uz vienu padoto
- Atbildēt
- 14.4.09 11:17 #
-
aicinu iepazīties: http://klab.lv/users/watt/455795.ht
ml - Atbildēt
- 2.4.09 12:08 #
-
1.To var nosaukt savādāk. Demokrātiskā valstī tautas pārstāvji no tautas tiek arī ievēlēti. Deputāti mēdz būt gan komponisti, gan aktieri, gan sportisti, gan attālu pagstu mazdārziņu apsaimniekotāji. Proti, cilvēki, kuriem likumdošana pati par sevi ir visnotaļ sveša padarīšana. Tu tak nebrīnītos, ja, piemēram, bērnudārza audzinātāju pieligtu pie fūres stūres, tak ieraudzītu, ka viņa nevar slaidi atmuguriski pie rampas piebraukt?
2.Ka jau nesen vienā diskusijā minēju, birokrātiskais aparāts ir izveidojis pats sev ļoti stipru likumdošanas bāzi, kas to aizsargā. Interesanti un sākumā šķiet pat nedaudz absurdi tas, ka birokrātiskais aparāts dīki kaut ko neproduktīvi čubina, kamēr gandrīz vai ikviens atsevišķi ņemts ierēdnis čakli strādā :))) - Atbildēt
- 2.4.09 12:13 #
-
nu, (1) jau arī sanāk tas demokrātijas vājais punkts, un mana tēze ir tas, ja virs viņu galvas karātos "valsts nodevība / tautas ienaidnieks" damokla zobens, viņi sāktu domāt, uz kuru virzienu ir vērsti tie likumi, kurus paši pieņem.
- Atbildēt
- 2.4.09 12:25 #
-
Draudiem bez sankcijām nav jēgas. Proti, vajadzētu noteikt kādu adekvātu sodu tiem deputātiem, kuri balsojuši "par" kādam aplamam likumam. Nav svarīgi pat tas, ka tad vajadzētu sodus arī tiem, kuri balso "pret" jēdzīgiem likuprojektiem. Kā arī nav svarīgs mehānisms vai to instanču loma, kas izsvērtu likumprojektu aplamību vai jēdzīgumu. Svarīgi ir tas, ka, zinot cilvēku iedabu, lielais vairums "tautas kalpu" atturētos balsot ikvienā balsojumā, lai nejauši neiedzīvotos nepatikšanās kaut kādās:)))
- Atbildēt
- 2.4.09 12:26 #
-
vai tad tas ir slikti? lai balso tikai par likumiem, par kuriem gatavs cietumā iet.
- Atbildēt
- 2.4.09 12:36 #
-
Jauks un partīkams darbs par cik tur latiem mēnesī:))) Viens misēklis, aplamas pogas nospiediens un skaties rūtotās debesīs:)))
No vienas puses, protams, jauki. Domāju, deputātu kandidātu skaits samazinātos. No otras puses - steigtos pieteikties visi tie, kuri būtu gatavi iesēsties, lai tik pāris mēnešus saņemtu četrciparu algu. Tas būtu vēl labāks kontingents par pašreizējo:))) - Atbildēt
- 2.4.09 12:27 #
-
bet tu pārlasi drusku sevis uzrakstīto.
no kurienes tu pārleci no a) likuma, ko reāli ir atcēlusi Satversmes tiesa, kā antikonstitucionālu, uz b) likumu par kuru kāds ir atturējies balsot.
demagoģējam? - Atbildēt
- 2.4.09 12:33 #
-
Nea. Vispārinu, lai būtu kopēja, nevis fragmentāla loģika. Satversmes tiesa neskata cauri visus likumus. Ja būtu paredzētas kādas sankcijas, tad analizēt kā atbilstošus/neatbilstošus Satversmei vajadzētu visus likumprojektus. Arī tos, kuri nav pieņemti, jo tos taču šākātā kāds ir virzījis un par tiem balsojis, proti, tas, ka likums nav pieņemts, nenozīmē, ka virzītāji vai balsotāji nav "tautas nodevēji".
- Atbildēt
- 2.4.09 12:47 #
-
Vai tad?
Par pirmo tēmu, proti, "nodevību" pateicu, ka to var nosaukt savādāk. Un tālāk mēģinaju norādīt uz pāris sarežģījumiem, kuri rodas, ja sākam sodīt par muļķīgiem likumprojektiem.
Par otro tēmu - īpaši netirzāju, tas tiesa. Nav jau arī ko tirzāt. Skaidrs, ka daļa publiskā sektora "nodaļu vadītāju" dara parastu ierindas darbinieka darbu. Un vadītāji ir tikai tamdēļ, lai viņiem būtu pamats maksāt augstāku algu. Un augstāku algu vajadzēja maksāt ikvienam nedumam cilvēkam, lai to noturētu brīdī, kad prasti krāsotāji saņēma stipri virs tūkstoša. - Atbildēt