- 2009.04.02, 11:16
- Par vektoru virzieniem runājot, ir taču mums valstī dažas iestādes, kas ir vērstas uz cilvēku atbrīvošanu, un cilvēktiesību atgūšanu.
Tās ir: Valsts kontrole, Satversmes tiesa (un kā turpinājums - Eiropas cilvēktiesību tiesa, jo ECT lēmumi valstij ir saistoši), Tiesībsarga birojs.
Iedomājoties cik daudz lēmumus, kurus pieņēmusi Saeima, nākas atcelt Satversmes tiesai, jo tie ir pretrunā ar valsts konstitūciju (pamatlikumu), jāuzdod jautājums - vai tie cilvēki Saeimā, vai viņi domā ar galvu, vai ar dirsu? Kāpēc viņi pieņem likumus, kas ir pretrunā ar Satversmi - vai tāda rīcība nav valsts nodevība? Vai tādi deputāti īstenībā nav tautas ienaidnieki?
Es uzsvēršu, kā var tā gadīties, kas tautas ievēlēts deputāts, kam ir jāpārstāv tauta, reāli nobalso par tādu likumu pieņemšanu, kas ir pretrunā ar Satversmi? Vai to var kautkā citādi nosaukt, nekā nodevība?
***
Ir vēl viena iestāde, kas gan necīnās pret valsts iestāžu patvaļu, bet vienalga ir ar ļoti pareizi vērstu darbības vektoru - Patērētāju Tiesību Aizsardzības Centrs (PTAC). Par PTAC funkcijām varētu pat nerunāt, ja šis nebūtu tik spilgts piemērs kā birokrātija cenšas (un spēj) vektoru liekt un griezt sev par labu: no patērētāju aizsardzības savu birokrātijas funkciju pārvērst par vienkāršu naudas izšķērdēšanu un notriekšanu, pēc iespējas neko nedarot iedzīvotāju labā.
Tas ir, aizdomāsimies, kādi procesi norit biroja iekšienē, kāda ir vadības motivācija izveidot speciālu departamentu, ieceļot tur priekšnieku ar labu algu, un viņam - vietnieku (ar atbilstošu atalgojumu), un par abiem spējot atrast tikai vienu darbinieku ko menedžēt.
Tas ir, izveidojot divas darba vietas priekšnieķeļiem, kas neko reāli nedarīs patērētāju labā, un tikai smērēs papīru kalnus un spļaus griestos, iespējams, no darbinieciņa prasīs rakstīt mega atskaites (ar to traucējot darīt iedzīvotājiem nepieciešamo darbu). Un tas, ka vienam darbiniekam ir pretī vesels viens priekšnieks (ar piemaksu par pārslodzi liela padoto skaita vadīšanā), tiek padarīts par sistēmu - birokrātija darīs visu, lai ierēdņi varētu maksimāli efektīvi pildīt savas kabatas, bet īsto, iestādei uzticēto darbu nedarītu.
PTAC misija ir skaidra, vektors ir labs - bet nav ticis kontrolēts. Nekontrolēta birokrātija naktīs guļ un tikai sapņo par veidiem, kā visu pavērst savā labā: reālu darbu nestrādāt, un tikai piesavināties naudu.
Mana tēze ir tāda, ka pozitīvs virzības vektors pats par sevi neko negarantē - birokrātiju ir stingri jāuzrauga un jābukņī, jāuztur atgriezeniskā saite.
***
Ir vēl dažas iestādes, kam deklarētais darbības virziens būtu uz iedzīvotāju aizsardzību vērsts - KNAB, Sabiedrisko pakalpojumu regulators, Konkurences uzraudzības padome - bet kuras faktiski ir pārdevušās special interests naudas vai politiskās ietekmes varai, un ļauj visām šeptēm ritēt savā vaļā, sanāk, tās piesedzot, leģitimizējot. - 28 rakstair doma
- 2.4.09 12:11 #
-
Valsts iestādēm parasti nav šādas slavas. Pieejamā statistika par 2008. gadu gluži bēdīga neizskatās, bet neesmu apskatījis kopainā ar patērēto budžetu / darbinieku skaitu.
Es tikai gribēju teikt, ka dažkārt šūmēties, par priekšniekiem, kas tikai priekšnieko, ir tiešām muļķīgi, nezinot reālo situāciju. - Atbildēt
- 2.4.09 12:25 #
-
es domāju, reālā situācija ir jāskata valsts kopainā, nevis skatoties uz vienu atsevišķu iestādi, kur varbūt viss iesākumā ir kruta un iestāde efektīvi strādā.
un tas ka tu saki, ka priekšnieks strādā tā ka galva kūp, nav kritērijs, vajag uzdot jautājumu: kam no viņa darba paliek labāk? vai darba rezultāts dod kautkādu labumu?
es runāju par birokrātiju, kā par procesu gadu desmitu garumā (Latvijas gadījumā: 10-20 gadu perspektīvā, PTAC, piemēram, jau nosvinēja desmit gadu jubileju). - Atbildēt
- 2.4.09 12:30 #
-
Šis komentārs jau aiziet prom no iepriekšējās tēzes pret kuru oponēju:
"Tas ir, izveidojot divas darba vietas priekšnieķeļiem, kas neko reāli nedarīs patērētāju labā, un tikai smērēs papīru kalnus un spļaus griestos, iespējams, no darbinieciņa prasīs rakstīt mega atskaites (ar to traucējot darīt iedzīvotājiem nepieciešamo darbu). Un tas, ka vienam darbiniekam ir pretī vesels viens priekšnieks (ar piemaksu par pārslodzi liela padoto skaita vadīšanā), tiek padarīts par sistēmu - birokrātija darīs visu, lai ierēdņi varētu maksimāli efektīvi pildīt savas kabatas, bet īsto, iestādei uzticēto darbu nedarītu." - Atbildēt
- 2.4.09 12:34 #
-
nu, es pilnībā pieņemu, ka priekšnieks var a) spļaut griestos un neko nedarīt b) smērēt nevienam nevajadzīgus papīrus tā ka galva kūp, bez rezultāta kas būtu redzams uz ārpusi, bez reāla, tverama, iedzīvotājiem sajūtama devuma.
- Atbildēt
- 2.4.09 12:38 #
-
Tad tev kā nezinītim stāstu, ir arī variants c) dara reālu darbu. Novērots uz vairākiem nodaļu vadītājiem praksē. No tiem ar kuriem bijusi darīšana imo, procentuāli stabili virs 90%.
- Atbildēt
- 2.4.09 12:45 #
-
nu, hehe, paldies ka atjaunoji ticību birokrātijai, kā darba spējīgai sistēmai.
jo es jau biju sācis šaubīties par iepriekšējā ierakstā pausto "birokrātija, pati par sevi, nav nekas slikts". - Atbildēt
- 2.4.09 12:42 #
-
Par piemēru paņemsims IT infrastruktūru. Lietotāju atbalsts, lielā organizācijā mēdz būt viens vai vairāki darbinieki, kas nodarbojas ar šo, datoru pārinstalāciju, programmu uzstādīšanu utjp. Ja ir vairāki, tad viens no viņiem parasti būs vadošais, kas papildus šiem uzdevumiem, organizē darbu un ir galvenais atbildīgais par situāciju augstākajai priekšniecībai.
Jo lielāka organizācija un vairāk cilvēku, jo mazāk reālā darba, bet vairāk organizācijas. Bet arī gadījumā, ja ir 2, viens būs atbildīgais - t.i. vadītājs. - Atbildēt
- 2.4.09 12:52 #
-
nu, un ko tas īsti saka par birokrātiju, ja ir iestāde kas "ne ar ko" nenodarbojas, bet kurai ir pasaulē labākais IT departaments. kur tiešām visi baigi strādā un cenšas, lai visi datori darbotos, vīrusu nebūtu, un tīkls drošs būtu.
bet iestāde kopumā - neko nedara. nu, tāpēc ka viņiem nav reāli nekas jādara, nevienam nav jāatskaitās, un naudu viņi no budžeta saņem garantēti, un iedzīvotāji (nodokļu maksātāji) nemaz nezin ka tāda iestāde pastāv.
ko tad? - Atbildēt
- 2.4.09 12:57 #
-
Jā. Tieši tieši tālab ir jāveic rūpīgs valsts un pašvaldību funkciju audits. Liela daļa funkciju ir nevajadzīgas, nelietderīgas vai savādāk dīvainas. Un atkal apburtais aplis - tas prasa laiku, kura šobrīd nav, tas prasa naudu, kuras šobrīd nav, tas prasa speciālistus vai vienkārši saprātīgu cilvēku grupas, kuru arī nav, patiesībā.
- Atbildēt