27. Oktobris 2009

• 2009.10.27, 11:46
• VID. Feodālais TP dienestiņš. Ar kādu mērķi VID ir pārvērsts par represīvu, uzņēmējdarbību iznīcinošu, cilvēkam naidīgu iestādi?
  
  (Būtībā, varētu minēt, ka mērķis ir ar TP saistītu uzņēmumu "konkurētspējas celšana" tādā savdabīgā veidā, uzsūtot VID revīzijas un auditus citiem.)
  
  Bet ar to visu, ir jājautā "Kāpēc ir nelaime valstī?"
  

  "Salīdzinot situāciju Latvijā un Igaunijā, Silmans norāda, ka būtiski atšķiras abu valstu nodokļu administrāciju darbs. 1999.gadā Igaunijas nodokļu administrācijas vadībā nokļuvis bijušais bankas vadītājs, kurš kardināli mainījis iestādes attieksmi pret nodokļu maksātājiem.
  
  "Nodokļu iekasētāji vairs netika uztverti kā ienaidnieki. Viņi sāka palīdzēt gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem nokārtot attiecības ar valsti. Iestāde pārstāja būt represīva. Tagad tā strādā kā parasta servisa iestāde. Tā rezultātā mainījās nodokļu maksātāju attieksme un viņi kļuva daudz disciplinētāki," stāsta uzņēmējs."

  
  Kāda ir saistība Latvijas VID, un uzņēmējdarbības atmosfērai valstī? Un kāda ir īsti mūsu birokrātu reakcija, un komunikācija.
  
  Pieņemsim, tante uz ceļa pie "meterora" (privātīpašumā), mēģina pārdot biļetes ar mērķi pēc tam salabot izbraukāto ceļu. Ietirgojusi 15 latus. Nu, tāds mikrobiznesiņš. (Es pieņemu, arī pēc tam, kad izrādījies, ka tas viss ir tikai reklāmakcija, kāds vienalga varētu gribēt aizbraukt un pasaulslaveno bedri apskatīt.)
  
  Kas ir jāzina, lai Latvijā tu varētu tirgot biļetes vispār?
  

  "biļešu tirgošana ar pašvaldību ir saskaņota un par šo rīcību ir informēta gan novada domes vadība, gan novada domes grāmatvedība. Zemes īpašniece pašvaldībā vērsusies ar lūgumu piešķirt biļetes, kuras likumīgi varētu tirgot notikuma vietā. Biļetes, kuras sieviete tirgo, esot reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā [...]"

  
  Tātad, 15 latu dēļ: jāsaskaņo ar pašvaldību (domes vadību, novada grāmatvedību), jāvēršas pašvaldībā ar lūgumu, biļetes jāreģistrē VID.
  
  Kas vēl? Nu, un te arī šī raksta sāls. VID attieksme.
  

  "Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērtēs, kāda veida biļetes [...] izsniedza Mazsalacas «meteorītu» redzētgribētājiem, portālam «Apollo» pavēstīja VID pārstāve Agnese Grīnberga."
  
  "«Tiks vērtēts arī, vai tika ievērotas visas normatīvajos aktos noteiktās prasības,» [...]"

  
  Tātad, sodīt, revidēt, auditēt, likvidēt. 15 lati. Atrast likuma pārkāpumu, sūdzēt tiesā, uzrēķināt naudas sodus. VID no darba jau atlaisti 740 darbinieki un plāno vēl atlaist 1500, bet VID vadībai joprojām ir šādas prioritātes?
  
  "Kā aģentūrai LETA pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Gunārs Zunda, viņš ar Gerasimovu sazinājies telefoniski un piekodinājis biļešu* tirdzniecību pārtraukt. «Telefoniski sazinājos ar viņu un teicu, lai biļešu tirdzniecību pārtrauc. Lai arī izmantojamās biļetes bija legālas, tomēr ir jābūt arī vēl citām oficiāli nokārtotām atļaujām to tirdzniecībai,»"
  
  Tiešām, vajadzīgas vēl atļaujas. Un tāpēc nedrīkst, jāaizliedz. Vai jābrīnās, ka viss te ir dirsā.
  
  Bet aizdomāsimies, kāpēc pie mums valstī viss kas nav atļauts, ir aizliegts? Kāpēc lai kautko uzsāktu, vispirms ir jāsaņem atļauja? Neskaitāmas atļaujas, un katrs ķeizariņš var izdomāt "nē".
  
  Kāpēc VID un VSAA, un NVA izdevīgi ir lai cilvēks oficiāli nestrādātu, nevis lai kautkas tiktu darīts, lai drusku šiverētos un grozītos. (Jābrīnās, ka bezdarbniekam ir atļauts meklēt darbu, un ka par CV ievietošanu datu bāzē vēl neatņem pabalstu. Nav līdz galam birokrātiskā misija padarīta.)
  
  
  ______
  * Rakstā minēts, ka novada domes priekšsēdētājs tomēr atzīst, ka "Cita lieta esot ziedojumi, kurus Gerasimova uz privātās zemes varot vākt." (Līdzīgi, kā "pateicības" ārstiem arī ir ārpus VID kompetences.)
  Tags: politekonomija, vektors
  
  
• 4 rakstair doma

• cinisma relativitātes princips, tiesības runāt tikai ja neesi diskreditēts
• 2009.10.27, 16:47
• "Būtu labāk paklusējis." "Savā acī baļķi neredz." "Drīkst runāt, tikai kas pats bez grēka." "Šitais jau sasmērējies [...], ko viņu klausīties."
  
  Tātad, vēstījums tiek vērtēts nesaraujamā saistībā ar autoru. Vērtē autora "morālās tiesības" runāt par tēmu. Var teikt, autora personība tiek vērtēta vispirms, un raksts tikai pēc tam; un dažreiz – pats vēstījums tiek ignorēts vispār, tāpēc ka autoru jau paspēj diskreditēt pirms sākt lasīt.
  
  Kas mūsdienās ir nevainojama reputācija? Tas, ka par tevi neviens neko sliktu nezina, vai nevar pateikt. Ja sākt rakt, sūdi atradīsies katram – bet liekulīgā sabiedrība pieprasa nesasniedzamu "neaptraipītu reputāciju" pirms tevis izteiktie vārdi varētu tikt vērtēti pēc būtības, nevis pēc deguna. (Un padomāsim, kāda būs saruna tuvā nākotnē, kad katra jaunā politiķa vai žurnālista komentāram varētu piemeklēt un publicēt bildītes no "Draugiem" galerijām, kur viņš redzams piedzēries un divdomīgās situācijās.)
  
  Tu apjaut, ka kritēriji diskreditēšanai arī ir visai plaši – viens ir gejs, cits žīds, vēl kāds ir sorozīts, viens ir zadzis, otrs ņēmis kukuļus, trešais rupji lamājies, vai lasījis ne tādas avīzes: atradīsies priekš katra no mums. Un beigās, mēs visi esam viens otram aizbāzuši muti – diskusija nevar notikt, un lai uzvar tie, kam ir izdevīgi, lai visi klusē.
  
  ***
  
  Dodu risinājumu: informāciju ir jāvērtē objektīvi – nesaistot to ar cilvēku, kas to ir sagatavojis vai pasniedzis. Par informācijas kvalitāti var spriest arī bez autora grēku pētīšanas. Jo informācija ir neatkarīga vienība – tā ir patiesa vai melīga arī pati par sevi, bez saistības ar autoru.
  
  Autora motivāciju var izskatīt, lai vieglāk rastu pavedienus uz to, kā izvērtēt sniegto informāciju, bet tas ir tikai sākums, nevis beigas un āmen: ir jāvērtē nevis personība, bet pasniegtie fakti un stāstījums pats par sevi.
  
  ***
  
  Man ir noriebies, ka šajā valstī neviens nevar pavērt muti, lai viņu no panckām neizdirstu ārā, par kautkādiem iedomātiem vai reāliem grēkiem – pilnīgi ignorējot tekstu, vēstījumu. Un ja vēstījumu ignorē, priekš kam tad rakstīt, celt kautko gaismā?
  
  Tā saruna noplok. Un uzvar tie, kam vajadzīga mēma, tupa aitu tauta.
  
  ***
  
  "Kas guļ, tas negrēko.", un tādējādi ar nevainojamu reputāciju var lepoties tikai tie, kas neko nav darījuši. Tātad, runāt drīkst tikai tie, kas neko nejēdz – pēc definīcijas?
  
  Un runāt drīkst tikai tie, kas ir droši, ka par viņu (vai ģimeni) neko nomelnojošu neatradīs.
  
  Nē – autors, tas ir tikai sekundāri. Informāciju ir jāuztver objektīvi, un jāvērtē pašu par sevi kā tādu.
  
  ***
  
  Nobeigumā, šī ir replika Ivetai Kažokai par "relatīvā cinisma" būtību: kāpēc iebilst Mūrniecei nav tiesību Stendzeniekam, bet piemēram, būtu tiesības Lato Lapsam, vai man. Un arī tad, ja es būtu kautkādā noteiktā veidā vēlējis (vai nebūtu piedalījies vēlēšanās), arī tad man vajadzētu paklusēt.
  
  Vai arī, ka izteikumi no Stendzenieka mutes ir ciniski, bet no "watt" mutes tie nebūtu ciniski, bet būtu patiesi.
  
  Nē. Izteikumi ir patiesi(nepatiesi) vai ciniski(labticīgi) paši par sevi, jo ir jāizvērtē fakti, ārpus konteksta, no kā mutes tie ir atskanējuši.
  
  Un katram - kaut Stendžam, kaut Šleseram – ir tiesības konstatēt ka Linda "Šucmaniete" Mūrniece savā maziskajā policista prātiņā absolūti pārprot ministra uzdevumu valsts pārvaldē.
  
  (Skaidroju: ministrs, tāpat kā deputāts, ir no tautas iecelts pārstāvis, kam ir jāstājas pretī valsts aparātam (birokrātiem un ierēdņiem + valsts sekretāram), un jācenšas ierobežot aparāta dabiskā kustība policejiskas valsts virzienā, un ir jācenšas pagriezt viņus brīvības virzienā, lai pieņemtie likumi arvien vairāk ierobežotu tieši policijas patvaļu, un dotu tautai vairāk brīvību! Bet... policija tagad ir iebīdījusi savu pārstāvi ministra krēslā, tautai atliek uzticēties tikai tiesu varai, ka neļaus pieņemt likumus pret Satversmi...)
  Tags: piedāvājums
  
  
• 49 rakstair doma

• 2009.10.27, 22:30
• Žurnālisti nevar [ielikt saiti], bet es varu! Lūk Eurobarometer pētījums par nabadzību. (PDF) Un preses relīze.
  
  "[...] 89% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība mūsu valstī ir plaši izplatīta. [...] Savukārt Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji retāk nekā Latvijas iedzīvotāji savā valstī redz nabadzības izplatību. 73% igauņu un 79% lietuviešu ir pārliecināti, ka viņu valstī nabadzība ir plaši izplatīta."
  
  (Latvijā ir ceturtā vissūdīgākā situācija ES, pēc Rumānijas, Bulgārijas, Ungārijas(?)).
  Tags: haltūra, krīzes hronikas, politekonomija
  
  
• 5 rakstair doma