tomēr rozīte ir no mīļuma. esmu tik neizsakāmi dusmīga un savu telefonu, ka viņš ir tāds lūznis!!!
viņš nāca pie manis, lietussarga viņam protams nebija - izmircis un nosalis -, bet es nebiju mājās. Es jūtos tik neizsakāmi stulbi
Un tagad vēl jāmācās. Rīt ir kaut kāds nereāls tests kultūras vēsturē, kurā es kā parasti neko nezināšu, esejā atkal sarakstīšu sūdus. Un angļu valodā man ir 6. Es zinu, ka varēju mācities cītīgāk, bet come on - tā ieskaite bija nereāla.
Šodien nopirku melnu krekliņu un legingus, uz kuriem rakstīts, ka tās ir getras.
vēl redzēju dievīgu karekli - pa dārgu bija, bet es plānoju dabūt naudu. Vakar atpiņķēju savu kreļļu mudžekili, es zinu, ka man viņu jau tā ir daudz, bet rotu un drēbju nevar būt par daudz. Tā pat kā kurpju.
Biju solārijā, pasildījos, es dievinu siltuma sajūtu. 5dien jāapgriež matu gali, jāaizbrauc pie mīļuma un vakarā laikam uz Postu.
Es zinu, ka ja aizbraukšu [ie viņa, tad neko negribēšu darīt kā tikai būt ar viņu cikilgi vien iespējams. bet ja neaizbraukšu, tad viņš sabēdāsies, bet es nomiršu aiz sirdsapziņas pārmetumiem.
ai ko tur par 5dienu, šodien ir tikai 3diena, kura vēl nav beigusies, jo priekšā ir ilgais un mokošais mācību process, kurš manā gadījumā beidzas ar bezmiegu un nervu tikiem :)

jauku vakaru!