Čau Diān, Vita, Jana, Nastja, Monta, Elīna un varbūt vēl kāda okšķerīgā Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12.soc klases skolniecīte!

Šovakar esmu oficiāli saņēmusi zinas par jūsu nožēlojamo paradumu lasīt manu klabi un vēlāk savā starpā aprunāt un analizēt. Nē nē, es nesaku, ka jūs esat noželojamas - tikai šis jūsu paradums. Saglabājot mieru (tā man lika darīt R), ļoti vēlos piebilst, ka centīšos tuvākajā laikā darīt kaut ko lietas labā, lai mana dzīve netiktu iztirzāta kaut kādas vienas klases bezdzīves cilvēku starpā (vai arī jums ir dzīve, kuras galvenā sastāvdaļa noteikti neesat jūs katra pati). Drošvien vnk izdzēsīšos no šejines un viss. Lai gan man būs ļoti žēl dzēst ārā sava pēdējā gada pārdomas un notikumus, drīzāk vnk patiešām beigšu šeit rakstīt, jo man paliek pretīgi iedomājoties, ka visus manus personīgās dzīves sīkumus zinat jūs, kurām ar mani nav pilnīgi nekāda sakara (un nesakiet, ka R jums ir ļoti labs draugs un jūs interesē, kas ar viņu notiek, jo tā nav), jūs interesē klačas, baumas, intrigas un citu cilvēku dzīve, visdrīzāk tādēļ, ka savu piepildīt līdz šim neesat mācējušas. Nu neesmu es no tiem ļaunatminīgajiem un atriebīgajiem cilvēkiem, tādēļ ar šo ierakstu manas dusmas arī pāries, bet nu šoreiz vēl vairāk kā jebkad iepriekš esat sabojājušas priekšstatus par sevi. Un tā es visdrīzāk tagad domāšu par jums vienmēr, bet nu neizplatīšu šo savu uzskatu.
Un, ziniet, kas ir tas, par ko es cepos? Nejau tas fakts kā tāds, ka kāds izlasa. Es taču ļoti labi apzinājos, ka katrs ieraksts ir redzams plašai publikai. Bet kapēc tas ir jāapspriež, kādēļ visa šitā padarīšana r jāizplata ziņkārīgajo cilvēku starpā? Es tagad iedomājos, ka Katrīna varētu censties jūs aizstāvēt, jo viņa ir vienīgā no jums visām, kurai es teorētiski ļauju šo visu lasīt, bet šaubos, vai viņa pati ir ļoti apmierināta ar tieši tādu pat situāciju. Es nevēlos ļauni izmantot to, ko pirmavots stāstīja R, bet arī Katrīnas blogi tiek iztirzāti...tagad es iedomājos - varbut viņa ir samierinājusies. Jebkurā gadījumā, šis ir veltījums jums, dāmas, kuras pašas nav tik drosmīgas, lai piereģistrētos, kurām nav savu pārdomu, ko pierakstīt, kuras ir sekli kkur iesūņojušās, vai labākajā gadījumā arī raksta, bet nevar pievienot mani sava bloga lasītāju sarakstam, jo tad to varētu saukt par 'dots pret dotu' jeb informācijas dalīšanos...
Hmm..ko vēl es nepateicu. Laikam sava daļa vainas ir arī manī, nu protams, ka ir! Kaut kā es biju iedomājusies tikai, ka, ja es tā nedaru, tad tā nedara neviens. Ja es lasu tikai savu draugu blogu, kuri zin to, ka es to lasu, tad tā dara arī citi. Šeku reku nē.
Es pātraucu sarkastisko jūsu nodiršanu.
Gribu tikai pateikt jums atā, lai jms dzīvē laime. Sākat taču beidzot dzīvot un nelienat citu darīšanās. Jo galu galā viss šis liek man justies tikai vēl nedaudz lepnākai par sevi, jo acīmredzot liekos jums pietiekami saistoša lasīšanai.

aaahh..
un meičuki, kas officialy ir manā sarakstā, bai bai. Man pietiek! Ceru, ka jūsu nervu sistēma ir līdzsvarotāka kā manējā un jums pie dirsas tādas lietas!




p.s. Vita neizaicini mani! R ar to nav nekāda sakara.

vakar pēc treniņa biju pilnīgi nekāda, sestdien jāuzstājas, vispār nejūtos vēl 100% gatava tam, bet kaut kad pirmajai rezei jāpienāk, respektīvi, 6dien man būs pārbaudījums pašai priekš sevis. R mani un māsu gaidīja ar vakariņām frī kartupeļu formā. es pieklājīgi atteicos, bet priecājos, ka šie abi laimīgi un paēdusī. khi.
samācījāmies vēstures jēdzienus un gājām gulēt. un jau tad man likās, ka šorīt nevarēšu piecelties. protams, ka tā arī notika. R metodes ar mīļošanās modināšanu laikam uz mani nestrādā, tas tieši pretēji liek man sajusties baigi lutinātai un mīlētai, kas savukārt liek man domāt, ka esmu to pelnījusi, kas savukārt liek man secināt, ka vajadzētu šodien izgulēties. tā arī darīju.

bet pašlaik esmu paēdusi brokastis/pusdienas, bišķi sakrāsojusies, pa pusei izdomājusi ko vilkt, lai brauktu uz Rīgu.man tur šodien fotosesija tai Baltijas Kastinga aģentūrai. Nebīstaties! Par modeli es nedomāju kļūt :D:D

jamm..un es nevaru izturēt to šovu, kur Kurusova visu laiku vnk pļurkšķ bezjēgā, bet nez kādēļ nepārslēdzu.
izdomāju, ko varētu uzdāvināt R sirsniņdienā. godīgi sakot, manas idejas kā vienmēr ir kā mājas, visu es šomēnes nevarēšu atļauties, tapēc iztikšu tikai ar mīļo-radošo-no sirds dāvanas daļu, bet tās praktiskās. ehh..

nu. vakarā drošvien stāstīšu kā gāja. :)

šodien ārā ir pasakains laiks. neskatoties uz to, ka man aukstums ir jau galēji piegriezies, es tikko ļoti ļoti sapriecājos, iznākot no pils. pils pagalmā un arī manas mājas pagalmā saule dienas vidū spīd, ja vispār spīd, kā tādā Kolizejā - no visām pusēm, lai gan drīzāk no augšas, bet spīd viss uz vidu un nav vispār vietas ēnai.
nu lūk. un viss šis mans lielais prieks par sauli mijās ar vēl lielākām ilgām pēc pavasara. jo tad saulesbrilles somiņā būs automātiski, nevis man būs iepriekšējā vakarā jānoskatās laikaziņas, lai zinātu, ka nākamajā dienā, briļļuki jāpaņem līdzi. vēl pastāv pagājušogad radusies teorija par to, ka, ja saulesbrilles nēsā visu laiku, tad ir tas ir apmēram tā pat kā smaidu izraisošie saldumi pirms fizikas stundām - vienkāršiir ilūzija par to, ka ir labi un paliek arī labi.

ar šo es ievadu sevi filozofijas mājasdarbam, kur šoreiz gan es pati tik daudz nefilozofēšu, un varbūt tādēļ tieši vēl vairāk to darīšu šeit. lai gan visu, ko gribēju, jau pateicu.

šodien sapratu, ka varbūt vakar vajadzēja nosvinēt manu palikšanu budžetā un visas citas izdevušās un noslēgušās lietas sakarā ar skolu, atkal nonācu pie secinājuma, ka man jau kādu laiku ir tā pieaugušo fāze, kad es nevis atrodu aizbildinājumu, kādēļ esmu ballējusies, bet otrādāk - es atrodu izskaidrojumus, kādēļ neballējos, lai gan bija dēļ kā.
lai nu kā.
mans jaunais dzīvokļa iekārtojums ir lielisks, tagad gribās vēl tikai citas krāsas.
tagad jāpaēd kaut kas, lai, kā saka mans superīgais angļu valodas pasniedzējs, man nav vēlāk kā tārpam jātirinās pils pagalma mauriņā, jo nav bijis ko ēst. say WHAT?

sapulcē ar Jundas direktori gāja bargi, ļoti.
bet mēs turpināsim cīnīties.

gribēju iepriecināt mīļuci un nopirku saldējumu un apelsīnu sulu.
un mīļucis iepriecināja mani un atveda E taisītu suši un saldumiņu.

tagad abi darīsim superīgo neko. es beidzot, beidzot vēlos atslābt no visa nedaudz.

Paldies!

esmu budžetā.
un tā ir tīrā nebeidzamā veiksme

neskatoties uz to, ka esmu pabeigusi savu liktenīgo konspektu 6 lpp garumā, diena bija lieliska.
sākot ar rītu, R mazo izgāšanos, apsveicot mani Valentīndienā, turpinot ar braukšanu uz Jelgavu, mana dzīvokļa pārkārtošanu, kurā lielāko daļu darbības, principā visu, uzņēmās R, beidzot ar nākšanu pāri tiltiem, hokeja skatīšanos, kokčika dzeršanu un vispār arī konspekta pabeigšanu varētu pieskaitīt pie pozitīvajām lietām. Respketīvi, šodiena sastāv tikai no labajiem notikumiem, kas ir awesome.
Tagad pārlasīšu visu, iešu izprintēt, atlikušo vakara daļu pavadīšu mīļojoties un skatoties televizoru.

Es jūs ļoti gribu palūgt rīt rīta pusē turēt par mani īkšķus, laikam es to lūdzu jau otro reizi, bet nu..visu, ko varēju, esmu izdarījusi maksimāli, rīt viss atkarīgs no pasniedzēja labvēlības un vispār veiksmīas sapstākļu sakritības. Ceru, ka zvaigznes sastāsies man patīkamākā veidā un es palikšu budžetā. Mācība man tik tiešām būs varenvarenā no šī visa.

huhh..man jau ir stress, bet, kā man mācījuši visādi gudrie, es domāju labas domas, sūtu viņas debesīs!

mans mīļucis FAIL :)

paēdām brokastis, es sēžu pie datora lielajā istabā, ienāk mīļucis un saka man: "apsveicu tevi valentīndienā, mīļumiņ!"
khi. forši. man šogad veselas divas valentīndienas :p

aizmirsu piebilst svarīgu detaļu.

vakar 19:50 sākās mana pirmā atslodze pēc mēness kalendāra. un, neskatoties uz to, ka biju ciemos un tur bija daudz garšīgu tiešām garšīgu lietu, vienīais, ko es apēdu bija mazie burkāniņi un mazie tomātiņi kopā pavisam daži. un dzēru ūdeni.

vakar bija diezgan grūts treniņš priekš manis. visu laiku lecām. un pēc 45 minūšu lekšanas Annika paziņoja, ka mum sjātaisa 100 presītes jogas stilā. pirms turpinu, gribu lai jūs zināt, ka es nevis vnk esmu vārgule un presītēm, bet manai mugurai tās nekad nekad nav patikušas, mugura vienmēr protestē jau pēc kādas 20tās, ļoti sāp.
nu un..Annika pasaka, ka tas ir uz mūsu pašu sirdsapziņu. izslēdz zālē lielo gaismu, ieslēdz chill mūziku un aiziet. un actually..uztaisīju visas 100 bez nekādām sāpem or stuff, tādā transā iegāju. un jutos f**king lepna par sevi, jo tiešām nekad nebiju taisījusi tik, cik liek.
atcerējos zirņa dejas soļus, tagad gatavojamies Dziesmu svētku atlasei.
nākamsestdien pasākums Rīgā, kurā vāks ziedojumus Haiti zemestrīcē cietušajiem. :)

jā, bēt. tālāk stāsts tāds - es tur tāda knapi dzīva bet patīkami nogurusi pēc treniņa taisos, jo man jāiet ciemos pie R mammas māsas, zinu, ka mīļucis lejā jau gaida..sataisījos. R uzdāvināja man puķīti, which is great. biju tik priecīga. ciemos arī gāja forši. spēlējām Aliasu un vispār bija smieklīgi - R tētis ir gluži tāds pats kā R un es esmu tāda kā R mamma. weird!
nu vot. sausais apstāsts ir gatavs.

tagad esam pamodušies, paēdusī brokastis, skatamies Badiju, tagad mācīšos, tad taisīšu pusdienas..vakarā brauksim uz laukiem. un tad jau redzēs. :)
bučāāās.
gribu vēl paspēt šoziem uz kalnu.

Vakar ar R uzcepām sierakūku (Rimi ir speciāls maisījums - nocenots). Aizvedām pie manis uz laukiem. Starpcitu, ļoti ļoti garšīga.
Izdomājām taisīt 'piedzīvojumu' - gulējām uz grīdas. Arī forši :D un mums blakus bija divas tukšas gultas. khi.
Esmu uzaicināta uz divām dzimšanas dienas ballītēm nākamnedēļ Postā. Visdrīzāk izvēlēšos tikai vienu - to, kas sirdij tuvāka :) t.i. uz to, kas ir sestdienā.
Šovakar iešu laikam uz R mammas māsas dzimšanas dienu.
un tagad es nododos konspektam, ko es vakar actually kaut kādā veidā dabūju gatavu - nejau konspektu, bet atļauju to rakstīt un nodot pirmdien līdz sēdei. pie Kārkliņa! tas ir huge!
čā-āu!

cik stipri es šodien sapriecājos, tik pat stipri man nācās vilties.
vadzinībās nokārtoju visu, dabūju 7, samaksāju 33.50ls par 1,5 kredītpunktiem..jau biju laimīga un miers mani apņēma..līdz tam, kad uzzināju, ka vislielākie sūdi ir lauksaimniecības resursos, kur prof.Kārkliņš, izrādās, par parādu uzskata arī 5 lekciju neapmeklējumu. man ir lekciju parāds, par ko man iedos šausmīgāko darbu rīt, kas man jāizdara līdz 5dienai, respekt'vii vienā vakarā. un tas vēl nav pats trakākais - visdrausmīgāk būs rīt iet pie viņa un lūgt to uzdevumu. lai nepietiksu ar to, ka es jau tā pat no viņa baidos tā pat kā visa augstskola ieskaitot darbiniekus, viņš mani noteitki samīdīs un liks justies kā pilnīgai niecībai un nekam nederīgam gaļas gabalam zemes virsū.
āāāārg..es tik ļoti no tā baidos, bet nu ko nu vairs..vairs neko. ja es tikšu tam cauri, tad āākdievs kāda man būs mācība!
vecākiem arī domāju to visu pārmaiņas pēc izstāstīt, nevis izlikties ka viss kārtībā..

huhh..lūdzu, ja atceraties, turat par mani rīt īkšķus kkur laikā no 4iem līdz 3jiem. šoreiz, šķiet, ja viena es to tiešām nevaru.

un runājot par pozitīvo..arī šodien dzeru daudz zaļās tējas - sagatavoju sevi 5dienai - pirmajai manai atslodzes dienai. pusdienās man bija rīsi, thank God, jo mājās nākot jau biju samierinājusies ar domu par makaroniem. tagad es aši izpļumpēju atlikušo tēju un skrienu uz treniņu - satikšu LBČ. bēēēidzot!!! vnk fuck kā es neesmu viņu satikusi.

šovakar es tik ļoti gribu būt ar R kā sen neesmu gribējusi, jo pie viņa es jūtos tik labi, droši un mierīgi, ka tas ir vienīgais veids, kā man līdz rītdienai izturēt, nenojūdzoties. ņemot vērā,ka mēs praktiski dzīvojam kopā un sakritību, ka tieši šovakar, kad man visvairāk viņu vajag, man kā reiz būs jābrauc mājās iespējams, tas viss izskatās pēc ļoti nejaukas apstākļu sakritības.

huh. nu tad es saņemu sevi rokās un eju uz dejošanu, lai visu vnk aizmirstu.

nu tas ir oficiāli.
man nopietni draud izmešana no budžeta. kas visdrīzāk nozīmē, ka otro semestri neturpināšu, ja vien mani vecāki ļoti nevēlēsies maksāt 600ls. un es nepārdzīvoju par to faktu kā tādu, es pārdzīvoju par to, kā varēju ko tādu pieļaut. esmu ļoti vīlusies sevī. un savā ziņā pat ceru, ka mani izmetīs, lai man vienreiz ir aplauziens un es vairs turpmāk nepaļaujos uz veiskmīgu apstākļu sakritību un to, ka patīku cilvēkiem.

Manis organizētais aklais randiņš atkal atkrīt. kā jau viss, ko es organizēju. un nekad tā nav mana vaina. un nekad tā nav arī ka'da cita vaina. tā vienmēr ir vnk apstākļu sakritība. bet parasti tās ir tādas mazās lietas, tapēc neņemos tās saukt par dzīvē ļoti nozīmīgām.

zinu, ka nedaudz nonācu rpetrunās ar sevi, bet tā tras it, paskaidrot nevēlos.
viss. eju taisīt ģimenei 2 vakariņas.
šovakar rakstīšu dusmu (vairāk gan izmisuma izklāsta) vēstuli. un es zinu, ka uz mani par to visdrīzāk kāds dusmosies, jo to sauc par iejaukšanos citu darīšanās, bet tāda nu es esmu.,. man ļoti rūp mani draugi un viņu labsajūta. un es zinu, ka jebkurā gadījumā, tas rosinās notikumu attīstību - labā vai sliktā virzienā, bet kustība notiksies.

pievienojos visiem tiem, kam ārā notiekošais jau ir pilnīgi apnicis un vispār liekas pretīgs!
es par to ļoti priecātos, ja man visu dienu būtu jāsēž mājā un varētu vnk pa logu skatīties kā tās sniegpārslas tur dejo, bet..nu man jāiet arī ārā, so there..man nepatīk. plus šodien biju uzvilkusi kerzus, kuriem uzticējos un nez kād''el domāju, ka tie neslīd, bet arī tur es kļūdījos.

grāmatnīcā nenoturējos un nopirku grāmatu. jau sen gribu kko lasīt, nevarēju atrast neko, gaidīju, kad kāds ko ieteiks, bet nu reiz man pietika gaidīt - Rjūmoske Akutagava - Pundura vārdi. japāņu autors par mūsu ikdienišķo pieņēmumu absurdo dabu. neskatoties uz to, ka man visi uzskati par dzīvi un cilvēkiem ir konkrēti nostādīti, izdomāju tomēr, ka jāuzzin vēl kāds dziļdomīgs viedoklis par vecākiem un bērniem, sievietēm un vīriešiem, dzīvi un sabiedrību kopumā..izlasīju pirmo lapu un pašlaik priecājos.

vispār esmu nolēmusi šomēnes tērēt naudu ar apdomu nevis notriekt visur kur sirds kāro.
šovakar R vecāki nav mājās. īīī :)

uztaisījām ar R suši. un priekš mūus abu pirmās reizes, sanāca neticami labi. tagad esmu pārēdusies.
tad mums norisinājās svarīgas sarunas par politiku, vēsturi, teātri un ekonomiku ar mani, R, P, E un tēti2 pie virtuves galda.

manī atkal uzjundīja doma par to, cik ļoti gribu divguļamo gultu. mēģināšu kkādos sludinājumu portālos atrast, kur lai lieku savu lielo oranžo dīvānu, jo abiem man vieta dzīvoklī nepietiks..laikam.

rīt pirmdiena. un man ļoti nepatīk pirmdienas. vienīgā cerība, kas manī vēl nav mirusi un varētu izglābt manu dienu būtu silts laiks kā šodien bez vēja kaut vai ar to šļuru uz ielām, galvenais lai silts un saulains :)

sagaidījām vecākus lidostā vakarnakt. paldies visiem svētajiem - pa to drausmīgo laiku braucot tomēr viss ir kārtībā pat neskatoties uz maniem sliktajiem sapņiem. mums atveda dažus ēģiptiešu niekus, skatijāmies bildes - bāāigi smieklīgi, tētis izskatījās pēc uz sērkociņiem uzspraustas kotletītes, mamma pēc sniegavīra tik balta. hihihī
sorīt biju kultūras namā uz Dzeguzītes un Rūdolfs Plēpja koncertu par Pifu, vnk R bija jāstrādā, tapēc.. es pat teiktu, ka forši. smieklīgi skatīties uz 70% mērķauditoriju maziem maziem bērneļiem, kas dzied līdzi dziesmām un fano pie skatuves priekšas, ķerot balonus īī.

tagad esam pie R. taisijām pusdienas. nu labi, šoreiz viņš taisīja. arī E ir mājās, beidzot arī ar viņu man būs kkāds kontakts :) tā kā savus draugus nesatieku, tad no viņas vivu ko uzzinu gan par K gan LBČ gan K.
tagad taisam debessmannā. skatos mtv un uzzinu jaunumus mūzikas pasaulē.

tikko ar R mēģinājām atcerēties mūsu attiecību pirmssākumus, demonstrējām viens otram, kā dejojam postā vai vispār klubā. un tad mēs bišķi padejojām un bučojāmies gluži kā sākumā un viņš mani apķēra tieši tā pat kā toreiz pirmajā reizē..un..āā. taurentiņu uzbrukums manam vēderam. again. un tas jau ir vissvarīgākais - nepazaudēt to taurentiņu sajūtu..:)

vakar biju jvģ un teātra dziesmu konkursu. tie priekšnesumi, kas bija, bija lieliski,izņemot vienu. un kas mani izbrīnīja - tie cilvēki, kurus es tur no vidusskolēniem vislabāk zinu, kas man liekas aktīvi darbojošies cilvēki, nepiedalījās. neizdarīšu secinājumus pārāk ātri, bet man vienmēr lēnām sāk zust respekts šādos gadījumos. augstkolā viņi sapratīs, cik tas bija foši un tā vien gribēs vēl kaut vienu priekšnesumu kopā ar veco klasi. nu..kas tad man!? beidzot esmu atgājusi nedaudz no tās 'man tik ļoti pietrūkst' sajūtas pret skolu. tagad vnk patīkami tur ieiet. :)

tad aizbraucām uz banku. pirms kāpu arā, 2 minūtes pasēdējām mašīnā un to 2 min laikā mūsu acu priekšā vienā un tajā pašā vietā nokrita 3 cilvēki uz ledus. pilnīgs ārprāts. man pat nav īsti kā izlamāties uz ielu stāvokli - nesaprotu, kuru pie tā vainot..

man pat akrobātika actually patika, nepārmocījos plus guvu gandarījumu no manām jaunajām spējām mest ritentiņu un vnk šķērīti, ko agrāk baidījos darīt.

vispār vakardiena bija baigā chillout. šodien gribu tādu pašu dienu. vakarā braukšu pakaļ vecākiem uz lidostu - jau tagad man sirdi žņaudz, iedomājoties, cik viņi būs brūni, sasildījušies un atpūtušies..ehh

nu tad ko..veiksmi jums!
(joprojām nekā sakarīga no manas puses)

khemm..
vakar bijām ar L un R tomēr uz nakts seansu 3D Avataru. Beidzās pus3jos naktī. bet filma..vēl šodien gremoju un nevaru sagremot, cik laba. tiešām nav īsti vārdu, bet gribās pateikt, cik ļoti patika, ņemot vēl vērā to, kā pirms tam par tādiem fantastikas s***** izteicos. un es tur sēdēju ar tām brillēm uz pieres, pat nedomāju ne par ko, biju tik ļoti iekšā filmā, dzīvoju viņiem līdzi. pat miegs mani nepieveica..

labi, neko sakarīgu, jūtu,ka pateikt tā pat nevaru..
esam mājās=mājās. tētis zvana no Ēģiptes uz stāsta par svu chill uz balkona ar skatu uz okeānu, palmām apkārt, 26 grādu siltumu (plus 26) un viskiju visapkārt sev. forši. foršs tētis, ne? hahahā. es tik ļoti ļoti gribu siltumu - pavasari, kad viss paliek zaļš. pietika man baltuma priekuu, tagad gribu krāsas.

vuuhou!
ziniet, filmaas raada taadus cilveekus, ka ierodas draugu ballitee, kuraa tieshi taj reizee pagadiijushies arii sveshi cilveeki, piedzeraas nevienam nemanot (no LBCH vecvecaaku maajas aabolu viina sajaukta ar sidru), skalji runaa suu** un iepaziishanaas speelee atklaaj too much information gan par sevi, gan saviem draugiem? ziniet, ja? nu luuk, es vakar taadaa filmaa piedaliijos :D:D tikai kameras nebija. aarpraac! Atvainojos visiem, priecaajos, ka mani aatri nahrenizeeja (giggle)

Hokjii mees baigi smuki esam vinneejushi, tas ir labi :)

man bija x sapnis. Braucu Dziinaa ar Aiju kopaa. tad izkaapu. vinja no dziinas izceela mazu zilu mashiiniiti, ar kuru demonstreeja man kaa driftot. Garaam brauca kkaads Opiitis ar zalju mazu mashiiniiti un iebrauca lielaas kupenaas. Tajaa briidii manaa mashiina bija uzradushies Ernests, Laura, Kaamis un Sandis no Kandavas, vinji smeejaas par to, kaa man visu laiku uzbruuk garaam ejoshajiem pensionaariem piederosha lidvaavere. Pati biju uz hosteerijas robezhas, bet neraudaaju. Meegjinaaju iekaapt mashiinaa, bet nevareeju piecelties no sniega, smeejos. Tad atkal Aija brauca garaam un Opiitis ietriecaas vinjaa, bet tur viss taa vienkaarshi atrisinaajaas. Pamodos tad, kad man virsuu skreeja liels suns, bet paspeeju peedeejaa briidii ielekt mashiinaa un nospiest Kaami,kas bija saraavues liidz blusas lielumam :D:D

say WHAAT?
shovakar braucam uz Avataru. 6os seanss, tad vakaraa ar R vecaakiem speeleesim novusu. khi
Draugos izlasiiju dienasgraamatu,kas mani ljoti sakaardinaaja piipeet un dzert caffe late vienlaciigi. shaussmiigi gribu.

sestdien biju uz Benefices koncertu. sēdēju pirmajā rindā un praktiski visu koncertu nopinkšķēju, ja neskaita brīdi, kad mazie salaveči (3-5gadīgi bērniņi) neko nesaprazdami ar muļķīgām sejiņām riņķoja pa skatuvi. dejās, kuras es arī zinu, manī bija neizskaidrojama, drausmīga sajūta - it kā es būtu atdevusi kādam daļu savas sirds un tā būtu vienkārši izniekota ar tukšumu. tur, kur bija jābūt man, es tur nebiju, un gluži manu vietu arī neviens neizpildīja. pilnīgs ārprāts. puņķi un asaras. nevaru izskaidrot to apdullumu. vispār negribējās ticēt, ka es tiešām tiešām tur neesmu un nedejoju ar viņām.

un attiecīgi, mans sekojošais lēmums par atgriešanos Beneficē ir tikai likumsakarīgs. pēc koncerta pasēdējām ar vecāko grupu, tā foršā atgriešanās sajūta vēl tikai apstiprināja, ka atgriešanās būtu vispareizākais solis. tad tikai atlika jautāt Annikai.
Nākamajā rītā pazvanīju ar jautājumu, vai mani ņems atpakaļ. un tik forši. abas priecājāmies katra savā telefona galā. īīī. un nejau, ka es nerūpēšos par veselību. vienkārši dejošana tomēr ir un mūžīgi paliks mana sirdslieta. bez tās es nevaru. brum brum brumm

vakar treniņā kaut kāds bokseris salauza R deguntiņu. sēdējām slimnīcā, vēl šodien bijām. vismaz šķībs nav, tikai izskatās pēc zivju ģīmja un avatara salikuma khi.

happy new year!

aaaaprpraaats!!
dzimshanas dienas viennoziimiig ir manas miiljaakaas dienas gadaa!
es vareetu to malt un malt uz rinkji cik tik uziet. protams, es visus tos apsveikumus vareetu uztvert arii kaa 'vinji jau mani atceras tikai dzimshaans dienaas' , nesaprotu, kaa man kas taads vispaar ienaaca praataa, bet..taa nevar..un taa nav. man nav kur likt to lielo prieku. par riitu jau staastiiju. un mani nedaudz uztrauca, kaa visa dzimshanas dienas padariishana vareetu izveersties kad vairs nemaacos vidusskolaa, bet re kaa, pa dienu sanjeemu daudzum daudz apsveikumu iiszinjaas un telefonzvanos, kas jau mani ceela debesiis, aizbraucu pie L uz dazhaam viirieshu un sexa sarunaam un vispaar taa forshi..ar R sapirkaam stuffus ballitei, tagad pie R maajaas, mamma2 uzdaavinaaja pukjes un Asti, kuru, uzminiet nu, jaa, mees tagad tukshojam, lejot baakaa paari Fizzam.
un mans telefons joprojaam ik pa laikam iepiikstas, draugos kaada veestule un...

alkohola un prieciiguma daudzums asiniis vnk celj mani debesiis, nevaru jums neko jeedziigu pateikt, vieniigi to, ka shodien ir mana laimiigaakaa diena shogad. imagine, man katra diena ir laimiiga, bet shitaa paarspeej visas.

un es to nesaku kaa praataa atpalikusi blondiine, kas lepojas ar savaam superiigajaam jaunajaam kurpeem vai arii ar pilnu viesu graamatu ar tukshiem ' sveicu'. es to saku kaa es pati, iistaa es, dazhreiz man shkjiet, ka esmu vieniigaa kas taa priecaajas par it kaa tik pashsaprotamaam lietaam, bet man juusu miiljie vaardi ir cukurs, nee, shokolaade, nee, shampis. nu viss!! visa pasaule.

p.s. un vispaar, shogan mans dzimshanas dienas svineeshanas grafiks ir ideaals. shoriit pamodos maajaas=maajaas kaa vecajos laikos, tikai ar bonusu-R ar maniim, pa dienu dariiju visu ko kaa man patiikaas, un tagad vakaraa ar R, un riit ar draugiem. excelent