spongebob - what do you usually do when I’m gone?
patrick - wait for you to come back.

gan tv3, gan lnt sāksies jauni šovi.
runājot pat lnt okartes akadēmiju. tā būtu vnk woouw kāda iespēja. lasīju, ka nodarbības pie labākajiem Latvijas vokāla, horeogrāfijas un aktiermākslas pasniedzējiem, uzstāšanās dzīvajā utt. un mīnuss ir tāds, ka gadījumā, ja es tiktu tajos 12 labākajos (nu piesakoties ar to ir jārēķinās), tad man 3 mēnešus (gadījumā, ja tiek līdz finālam) jādzīvo tajā akadēmijā uz vietas. tas nozīmē, ka par mācībām varu aizmirst un savu R es arī nesatiktu. :( bet tā būtu tāāāda izdevība, like omg :D
bet sakarā ar tv3 Dejo ar zvaigzni, kur šogad var pieteikties arī mirstīgie un viens tiks izvēlēts, ir tā, ka arī dejot man ir mūžam paticis, un tos atlasei vajadzīgos deju soļus būtu iemācīties pavisam vienkārši, bet manuprāt manas izredzes stipri samazina tas, ka esmu gan sporta dejas, gan šova dejas visu mūžu dejojusi, respektīvi, es neskaitīšos pilnvērtīgs iesācējs, nu..jāsaka godīgi, tas nebūtu interesanti, ka es visas tās dejas jau mācēšu..

un kā lai tagad izlemj? pat mamma teica, lai daru, kā vēlos, viņa atbalstītu.
help.



un btw, mana dzimšanas diena iesākās vnk ideāli, mīļucis mani pamodināja, sabučoja, apdāvināja, mamma ar tēti arī sasveica (tikai šogad nedziedāja man daudz baltu dieniņu). un rīts ir tik skaists!!

pilnīgi neizskaidrojamu iemseslu dēļ, un tagad nebrīnaties meičuki, man ir iepatikušās pastaigas. tagad. aukstumā. kopš esmu iemācījusies silti satuntulēties, atliek tikai spēcīgi apņemties kādu iemeslu lai izietu ārā, kā rezultātā man sanāk nočāpot pamatīgu gabalu. līdz veikalam, līdz LBČ, tad pavadīt viņu kādu gabalu līdz A. bez mp3 vai iPoda, tiesa gan, ar cigaretēm, bet arī ne pārspīlēti. ja vien nesalst, tad tas vēsais svaigums liekas patīkams, rosās domas un idejas.. es, godīgi sakot, esmu starā. vienīgā mazītiņā problēma ir tā, ka salst snīpītis, bet arī tam var nepievērst uzmanību, ja sejā nesnieg stipri.

karoče (kā mēdzu teikt vēl pagājušogad), es iesaku pamēģināt. saņemties gan ir ļoti grūti, pietam vajag dažas reizes nosalt, lai saprastu, ko nozīmē saģērbties silti, bet...jā, skaidrs.

rīt plkst. 9:05 (apmēram) man paliek 19 gadi! Un es neļaušu nevienam rītdienu sabojāt (arī matemātikas pasniedzējai turēšos pretī).

ā', runājot par tām pārdomām ārā aukstumā, es šovakar vēlreiz kārtējo reizi apzinājos draugu vērtību. un šoreiz runa nav tik ļoti par konkrēti par maniem draugiem, lai gan, protams, viņi ir pamatā šai manai atkārtotajai atklāsmei, bet tā vispārēji. piemēram, tagad A mūs abus ar R aizvedīs un manām mājām=mājām. tā vienkārši. pie viņa ir LBČ un vispār drošvien prātīgāk būtu būt mājās un sildīties, bet nē, šis mūs aizvedīs. mīļi.

nu bučas. es esmu ļoti priecīga.

es freakin' nevaru saņemties mācīties. vakarvakarā lieks bija treniņš, par kuru runājot, man ir šis tas sakāms: 1) man izbesīja kukulītis. bwe. lai gan dažkārt man galvā ienāk doma, ka tie sliktie čaļi mani kaut kādā veidā saista, arvien pārliecinos par pretējo, jo ar savu bļaustīšanos apkārt un nenormālo pārākuma prieku iesitot bumbu meitenes vārtos, nekādu labo iespaidu viņš uz mani neatstāj, tikai gribu palikt padeni vai nedaudz traumēt viņa vīrišķo lepnumu, varbūt tad viņa ego nedaudz atkāpsies no iedomības un idiotisma kalna augstumiem (ar šo visu es pavisam nedaudz pārspīlēju) 2) man tik briesmīgi sāp mugura, ka neesmu droša, vai vispār varu taisni nostāvēt 3) dēļ treniņa es neizmācījos, jo bija pārāk liels nogurums un pārāk vēls.
nu redz, es vienmēr atrodu, kam uzvelt vainu, lai nevajadzētu kārtējo reizi sev teikt 'nu piedod, bet tava vienīgā problēma ir slinkums'. tā nav vienīgā :D

kamēr atceros, gribu izstāstīt vēl vienu piedzīvojumu. 5dienas vakarā R bija teātra balle. visu vakaru gaidīju viņu, nezinādama, cikos viņam tur viss varētu beigties. aizbraucu pie LBČ, kur A mani mēģināja noskaņot pret R. tas savā ziņā uzdzina dusmu, bet tā kā es pati biju galīgi sacepusies, tad gribot negribot ņēmu vērā viņa teikto. ap pus11iem vakarā, kad R ieradās (tādēļ, ka biju sākusi drāmu), viss izvērsās tik traki tālu, ka pa ceļam uz mājām biju paspējusi bļaut uz viņu, āāārprātīgi dusmoties, daudz raudāt un vienkārši strīdēties. līdz vienam brīdim, kad viņš pateica: "tā jau ir tava problēma, ka tev nav kur iet". un...un te es vairs neizturēju. nezinu, kas šajā man tik ļoti iedūrās, bet asaras vnk aumaļām sāka gāzties pār vaigiem, puņķi pa degunu un kunkstieni no kakla. ļoti sāpēja. tas tiešām ļoti sāpēja. viņš apstājās, mīļoja mani, kamēr es nomierinājos. tik trakos gadījumos nepalīdz citu mierināšana, jāgaida vienkāršwi, kamēr vairs nebūs spēka raudāt. pēc kāda laika nedaudz apklusu. turpinājām braukt un joprojām saspringti diskutējām līdz pēkšņi uz zemes ceļa braucot tiešām lēni mūs ārprātīgi sanesa uz ledus, nodriftojām no viena rāvja līdz otram, šausmīgi pārbijāmies un tad ieraudzījām pa pusei lielā grāvī vienu mašīnu. meitene bija arī pilnīgi nevainīgi braukusi un saslīdējusi tā pat kā mēs, tikai viņai veiksme nesmaidīja tik ļoti. palikām ar viņu līdz atbrauca viņas draugi.
abi ar R nospriedām, ka tas bija kkāds mājiens, uzreiz pārtraucām strīdu, izlīgām mieru un nu es ļoti aizdomājos par visu. tajā pat dienā biju no ledus pacēlusi vecu tantiņu, kas, gluži tā pat kā vairums šajā ziemā uz izcili tīrajām ietvēm neko ļaunu nedomādama lēnām čāpojot nolikusies un astes kaula. auč. visa mana 5diena bija vienas vienīgas pārdomas un secinājumi.

tagad ēdu apelsīnu un visu savu kontroldarbiem ķīmijā sagatavošanās laiku esmu patērējusi, lai uzrakstītu šo te, tādēļ, wish me luck!

ak..vakardienas x ašā ideja par iešanu uz Postu un neticamā kārtā R pierunāšana nākt līdzi ir atmaksājusies. jau dzīvoklī no tā paša lētā ķiršu vīna sadzēros, muļķojos un tā tālāk.
postā praktiski visas 3 stundas tā pat kā Lauma, pavadīju tikai danceflorā. un āāārprāts, cik bija labi. kārtējo reizi pārliecinājos, ka, ja vēlos kārtīgi izklaidēties, jāvelk NEpapēži. un es nebiju uzvilkusi. dejoju kā galīgi aptrakusi, Lelde ik pa laikam ķiķināja un raidīja wtf skatienus manā virzienā, R nenovērsa acis no manis,kamēr dejoja, jo uztraucās, ka man kāds varētu uzmākties or amth..šī nebija tā reize.
un galīgi smieklīga bija popiela, ritvara un afrolindačkas drāmas, ar aci miedzošie čaļi, Lauma un Marija arī kā tādi divi traki rūķi.
nu stāsta morāle ir tāda - jo retāk uz turieni iet (un vislabāk bez papēžiem), jo labāk tur patīk. būbūbū.

šodien R visu dienu pavada kultūras namā savās teātra 'izklaudēs' kamēr es turpinu cerēt, ka LBČ mani pavedinās kaut ko darīt ar viņu kopā. vienīgais attaisnojums, kas man liks neapvainoties ir viņas A satikšana. hihihi.

esmu saslimusi ar The Vampire Diaries

taatad, esam pie R
nopirkaam viinu, L vareetu saprast, kaadeelj abi gribeejaam piedzerties nedaudz

pie vinja vecaakiem atbrauca draugi, respektiivi, R istabaa jutaamies diezgan netrauceti un iztukshojaam leetaa kjirshu viina pudeli

nezinu kaadu iemeslu vadiita, es pieprasiiju R, lai vinjsh ar mani kaujas. pieceelos, aizgaaju liidz istabas vidum un saaku to kjiinieshu pirmskaujas saucienu ar visaam x kustiibaam. vinjsh nostaajaas man pretii un dariija ko liidziigu. un kaa juus domaajat? vai tajaa briidii nemaniita pa durviim ienaaca vinja mamma? jaa, protams, ienaaca. ar wtf sejasizteiksmi jautaaja, ko mees daram, R atbildeeja, ka treneejamies teaatrim. es vienkaarshi paarkauneejusies ielecu kreeslaa un nu centos taalaak daudz nerunaat. vinja pienaaca tuvaak pie galda, kur staaveeja atveerts jaunais Cosmo, kuru lasiija R un atveertaa lappuse bija ar lielu uzrakstu PIEPILDI VINJA VISKVEELAAKO SEKSA VEELEESHANOS.atkal ar wtf sejasizteksmi vinja skalji nobriiniijas, R kaa jau ljoti iejuutiigs draugs pateica, ka es to lasu, mamma gaaja aaraa, joprojaam komenteedama muusu izdariibas, to turpinaaja arii lejasstavaa pie cieminjiem. es tikmeer biju paspeejusi saakt histeerisku smieklu un raudaashanas sajaukumu. tad vinja ienaaca atkal un atvainojaas ka iztraucee musu seksuaalo zinaashanu apguushanu, kameer zvaigzniitee gultaa uuun..ar to arii viss beidzaas

tagad veel arii shampis.

ko lai es daru?! help!

esmu pielipusi pie radiatora un ietinusies vilnas segā (tādā, kādas Antilam mājās miljons). nafig te ir tik auksts? rēķini tiek samaksāti, logus vaļā neturu, pāri apkures vīriņam nedaru - tad kādēļ?! kādēļ te ir tik fucking auksti?
atļaušos tomēr izvēlēties R piedāvāto variantu palikt pie viņa, nevis šeit ledusskapī ar cerību, ka tikko izmazgātās drēbes rīt nebūs sasalušas un tuvākajās dienās kkas mainīsies.

ar R sapratām, ka pēdējā mēneša vai pat vēl vairāk laikā ir bijušas kādas 3-4 naktis(un vēl mazāk dienas), kad neesam kopā. tā ir viena no manas mīlestības izpausmēm - būt vienmēr blakus. pietam..kad vēl tā varēsim? kādreiz būs jāsāk kļūt nopietniem..khi. man vienkārši rozā brilles nepazūd.

es, starpcitu, skaitu dienas līdz kļūšu 19 gadus veca [8]. mani tas nedaudz biedē, bet, šķiet, ka nekad mani nesabiedēs pa īstam ne cik lieli cipari pretī ailītei 'vecums', jo jau kopš seniem laikiem esmu ārprātīgi excited par dzimšanas dienām kā tādām. dievinu dzimšanas dienas. parasti man tajā dienā, atverot acis, šķiet, ka kāds ar lieliem puķu pušķiem un apsveikuma dziesmiņu tur stāvēs (tā notika tikai agrāk, kad dzīvoju mājās), vai arī ejot pa ielu gaidu cilvēku apsveikumus (šie brīnumi sāka notikt tikai pagājušogad, ceru, ka kļūs par tradīciju), vai arī ejot iekšā jebkādā telpā, aizturu elpu un soļus speru lēni un prātīgi, cerībā, ka tur tūliņ kāds iesauksies "pārsteigums!!!" (nu..šo es atceros kādā 6.klasē laikam vienreiz), vai arī runājot par 'pārsteigums', to es gaidu arī, slēdzot vaļā durvis mājās vai dzīvoklī, vai arī publiskās vietās, kur eju, neslēpjot man uzdāvinātās puķītes un smaidot milzīgu 'man ir dzimšanas diena' smaidu, gaidu priecīgus skatienus ar vēstījumu 'apsveicu arī es tevi', vēl arī es gaidu īsziņas un telefonzvanus..un principā jebko, kas nenotiek katru dienu. izklausās, ka es daudz ko gribu (tā tas arī ir, bet nekas no uzskaitītā neprasa milzīgu ieguldījumu), un vēl arī izklausās, ka es dzimšanas dienā lidinos apkārt kā cerību pārpildīta muļķīte, bet man patīk tā cerības un nepacietības sajūta, lai gan es arī nemaz neviļos, nesagaidot kaut ko no tā visa, jo katru gadu 14.janvārī man pilnīgi oficiāli strādā pašuzmundrināšanās hormoni, kas lieliski padara savu darbu.
īī

es biju plānojusi tikai pateikt par aukstumu dzīvoklī

man uzdāvināja grāmatiņu ar daudzām foršām atziņām par draudzību. un man ļoti patīk atziņu grāmatiņas. tapēc es tagad te uzrakstīšu visforšākās, sen neesmu neko tādu darījusi..

Labākais draugs ir tas, kurš liek man būt labākam. (S klātbūtnē es praktiski pārvēršos par citu cilvēku, labāka, viennozīmīgi)

Ne attālums, ne arī laiks nemazina draudzību starp cilvēkiem, kuri ir pilnīgi pārliecināti viens par otra vērtību. (L gadījums, nu jau arī LBČ)

Draugi ir radinieki, kurus mēs varam izvēlēties paši. (Vēl bez savas māsas, arī L un LBČ klātbūtnē es uzvedos tiešām dabiski)

Draugi ir tie reti sastopmaie cilvēki, kuri pajautā, kā tev iet, un gaida, ko tu atbildēsi. (manuprāt, šim vislabāk atbilst J(k))

Kad notiek nelaime, draugi sargā ne tikai no citiem, bet arī no sevis paša, ja mēģini uzņemties visu vainu. (..nu es praktiski nekad neuzņemos vainu)

Vispareizākais drauga lēmums ir nostāties tavā pusē, kad tev nav taisnība. Kad tev būs taisnība, gandrīz visi nostāsies tavā pusē. (Viennozīmīgi LBČ)

Draugi ir kā melones. Kapēc? Lai atrastu vienu īstu, ir jāpārbauda simtiem. (simtiem gluži nē..)

Draudzība ir vislabākās zāles pret pieviltas mīlestības sāpēm. (citādi es pagājušogad būtu aizgāju citos medību laukos)

Būsim godīgi - draugi padara dzīvi daudz jautrāku. (A, K un LBČ, bet principā visi)

Draudzība ir vārds, kuru izlasot, sirds pielīst ar siltumu.

Uz taciņas starp draugu mājām zāle neaug. (Lielā iela7/13 - Vaļņu iela 4-1)

Nekam uz pasaules nav lielākas vērtības kā īstai draudzībai. (un mīlestībai)

blū blā blī.
man tomēr nav liriskais garastāvoklis, tikai nedaudz garlaicīgi..
šodien dabūju automātu ekonomikas eksim, plānoju tādu dabūt arī ķīmijā.

gads sācies gluži tā pat kā beidzās. uz skolu es neeju, jo mani biedē milzīgā parādu jūra, kas vēl tikai krājas.
braucot ar mammu mājās, reto reizi mašīnā tiešām bija klusums un es domāju. nez kādēļ, jau kopš seniem laikiem, tieši tie retie brīži ir tie,kad man rodas visvarenas un dziļas domas. šoreiz visuvarenas.
izdomāju, ka es ļoti gribu iemācīties novērtēt to, kas man ir. un, gluži kā to jau paredzēju septembra sākumā, turinot mācīties un dzīvot jelgavā, es to nevaru, jo man tās visas lielās vērtības ir ikdiena. un to nozīmi es apzinos tikai tad, kad par to apzināti domāju, respektīvi, reti. esgribētu mācīties, pieņemsim, Rīgā, tālāk gan ne, dzīvotu arī tur, pārtiktu no tipiska studentu ēdiena, bez iespējas satikt vecākus kad vien vēlos un paprasīt naudiņu vai ko citu nepieciešamu. es gribu sailgoties un nedaudz paskumt. izklausās vienkārši ārprātā slimi, bet man tiešām ir līdz kaklam mana ikdiena ar saņemšanās trūkumu. vienīgais, ko es no visa gribētu ņemt līdzi, ir R. lai gan arī pēc viņa es vēlos sailgoties, vai arī drīzāk es gribu, lai viņš sailgojas pēc manis..nezinu.
un tāpat es vēlos atrast kādu mazu darbiņu, kas piepilda manu sirdi. strādāšana pie vecākiem grāmatvedības darbu tomēr nekam neder.
sodien, kamēr divatā ar R kopām manu dzīvoklīti, es izdomāju arī to, cik ļoti ļoti ilgojos pēc brošiņu taisīšanas un dienasgrāmatas rakstīšanas..

īstenībā es vienkārši gribu pavasari. tad viss ir vieglāk.

rīt braukšu uz Rīgu uz policiju, laikam būs jāierosina krimināllieta, jo naudiņu par ārstēšanos mans notriecējs nav atsūtījis. žēl viņa. bet atstāt tā nevar. jo veselība, es uzskatu, man tomēr arī dēļ tā tagad ir nočakarēta.

tā, paskatamies pulkstenī! jā, tas rāda 2:09.
pirms aptuveni 10 minūtēm pārradāmies. kur mēs bijām, jūs jautāsiet?
McDonaldā. Atradām entuziastu ar mašīnu un labu, saprotošu sirdi. šī komplimentu jūra nenāk dabīgi, es vnk cenšos iejusties to dažu ādā, kuriem tas bija ļoti svarīgi.
tātad, mūsu pasūtījums: 4 hamburgeri, lielie frī un lielā kōla, saldskābā mērce priekš R, BigMac komplekts, hamburgers, 6 McNuggeti un saldskābā mērce priekš K, Happy Meal un 6 McNuge'ti, saldkābā mērce priekš S, Alpu Franču komplekts man un McFlurry priekš A. Nu...no sava komplekta es apēdu lielāko daļu burgera, kādus 4 kartupelīšus, kādu daļu Spraita un nemaz nežēloju atlikušo saviem neveselīgās pārtikas nakts vidū izsalkušajiem draugiem, khi.
Bija tā, pasūtījām (tas bija ilgi), samaksājām, sagaidījām pasūtījumu, nolikām mašīnu.....tad uz kādām 15 minūtēm mašīnā bija pilnīgs klusums līdz tas sāka palikt smieklīgi, tad vēlāk uz 'slikti' un atkal uz klusumu.
Arprāc..mēs visi esam izlepuši un neviens to negribam atzīt, bet tā dzīvē ir - visgrūtāk ir atzīt to, par ko visvairāk vajag kaunēties (visvairāk par šo konkrēto īpašību dēļ tā, kas pašlaik darās mūsu valstiņā).

Happy New year!

ar R, manu mammu un tēti bijām spēlēt boulingu. un kā jau vienmēr, iesācēja veiksmes rewzultātā vinnēja R. ar 3 straikiem (tiem, kas zin, ko tas nozīmē).
tad mēs abi dzīvoklī spēlējām tādu baigi 'foršo' spēlīti, kuru, protaqms izdomāja R. mēs krājām mutē siekalas ar mērķi sakrāt vairāk, tikmēr smīdinājām viens otru. uzvarētāju noteicām, iespļaujot izlietnē sakrātās siekalas. es uzvarēju. paradoksāli, tiešām :D
tad atnāca S un K, visi tagad skatamies to filmu, kur Mels Gibsons lasa sieviešu domas. tiešām izdevīgi viņam. kurš gan to nevēlētos? automātiski kļūsti par sieviešu labāko draugu, seksa dievu, veiksminieku biznesā un apmierini savu ego līdz pārpilnībai. ehh..un vēlreiz-kurš gan to nevēlētos? (es rakstu tāq it kā manu blogu lasītu arī kāds vīriešu dzimtas pārstāvis) (giggle) khi.

pašlaik appriežam idejas divas - posts un McDonalds. gues what? uz McDonaldu man nu tik tiešām nevelk, bet, ja man būtu mašīna, es viņus aizvestu ar lielāko prieku, patīk redzēt draugus laimīgus. ūūn bet uz Postu es labprāt aizčāpotu, jūā gribu bīīšķin bišķi padejot. blū blā blī.

plāni ir vairāki, trūkst īstenošans iespēju. kurš pašlaik vēlētos mūs vest uz McDonaldu?

aaa, es tikko ieraudziiju savu ne tik forsho kaaju aadu, atcereejos, ka man uzdaavinaaja dieviigu Japaanas kjirshu kjermenja sviestu.

un veel vakar, kad R man baaza mutee (nee, nejau to, ko juus vareetu iedomaaties pirmo) ikru maiziiti, es tik ljoti vinju gribeeju (nejau R, bet maiziiti), ka no visa speeka kodu. sajutu cieto maizes garozinju un kodu veel stipraak liidz ieraudziiju R saapju pilno seju. es kodu vinjam pirkstinjaa, kas saap veel shodien. cik smiekliig, es jau atkal pie sevis sasmeejos :)

godiigi sakot, shis bija vislabaakais jaunais gads, ko esmu jebkad svineejusi. bija jau, protams, dazhas lietas, kas liidz pilniibai pietruuka, bet bija tik daudz labo, ka viss ir liidzsvaraa un esmu nosvineejusi un sagaidiijusi lieliski.
miinusi:
- nebija draugu
- nebija deju
plusi:
+ forsha kompaanija - R gjimene un radi - ljoti patiikami cilveeki, shausmiigi smiekliigi un atraktiivi
+ daudz smieklu - visvairaak par mammaam ar princeshu kroniishiem, bet arii daudz ko citu. man naacaas speeciigi apvaldiit savas emocijas, jo daudz kas tikai man likaas tik smiekliig, lai skalji skalji smietos. un smiekliigi vislabaakajaa noziimee
+ daudz dziesmu - paarsvaraa karaokes veidaa (mees ar R oficiaali uzstaajaamies tikai ar vienu priekshnesumu, jo Smilshu rausi diemzeel nevienaa diskaa neatradaam, bet, kad cieminji jau gaaja rpom, tad mees divataa guleejaam diivaanaa un visus shlaagerus peec kaartas maucaam khi)
+ speeles un atrakcijas - loterija, kuraa es uzvareeju nominaacija Gada Debija hihi, muusu organizeets Meemais shovs un veel viena speele, kur uzlipina lapinjas uz muguras, man piemeeram bija Vaavere :D, tad veel peedeejaa gada minuutee mees rakstijaam uz lapinjaam veeleeshanos un sadedzinaajaam lapinju - lai piepildaas :)
+ pietiekami daudz un labs alkohols (paarsvaraa Martini Bianco ar Shwepes, kjirsiishiem un apelsiiniem, likteniigajaa minuutee shampis (Asti), peec tam, kad paartraucu dzeerienu lietoshanas tuuri, veel vareeju dabuut shnjabi un veel shampi un viinus visaadus. respektiivi, viss ko veelies)
+ saluuts visapkaart
+ mees ar R bijaam super labi ieveerojusi Dresskodu - disko, buus bildes kkad.
+ garshiigi eedieni lielaa izveelee (un mammas2 meduskuuka vnk mmm)
+ siltums (visaadaa zinjaa)
+ un galvenais - sagaidiits Jaunais 2010. kopaa ar R. (love)

noteikti ir veel vis kaut kas, ko nepiemineeju, bet ar sho visu es gribeeju pateikt to, ka ir tomeer baigi jautri svineet gjimenee (lai gan ne savaa), ja vien pashi paruupeejamies par jautriibu un citaam Jaungada sagaidiishanas aktivitaateem.
Noveelu jums visaam Jaunajaa gadaa Mr.Lielisko (kuras veel meklee), mieru un saticiibu, sapratni, drosmi jaunu ideju piepildiishanai, speeku iztureet, veseliibu un daudz patiesu smaidu visapkaart! :)

var jau būt, ka es pēdējā laikā niķojos par daudz. un tas nozīmē to, ka tad, kad es patiešām niķojos un manir iemesls, tad tas vairs nešķliet tik vērā ņemami, jo esmu jau atniķojusies jēgu. okej, es apzinos līdz šim uzrakstītā teksta 'vertību', bet mani vnk atkal kaut kas rausta aiz bizes te papukstēt. un man atkal šķiet, ka man ir iemesls.
es esmu mājās=mājās. uz šejieni es atbraucu reti, nu ļļōōti reti, apmēram reizi nedēļā. un jau otro reizi pēc kārtas, kad uz šejieni atbraucu, jelgavā maniem draugiem ir superizklaides uz kalna, pa sniegu, ar ragaviņām, ar vārtīšanos un smērēšanos, ar smiekliem un ar draugiem. R nesen bija nolēmis, ka mums nedaudz jānorobežojas no pārējiem, lai pavadītu vairāk laika divatā, ko es arī nez kādēļ ievēroju, tiešām vairs nesaprotu kādēļ (neesmu satiksu signi, aneti, leldi vnk āāāāāā cik ilgi)..un kas notiek? kad es atbraucu uz laukiem, respektīvi, neesmu pilsētā un netraucēju, viņi vienmēr izdomā izklaides, lai gan kamēr es esmu jelgavā un dīcu pēc kāda actiona, kuru diemžēl viena pati sarīkot nespēju, tad nekas nenotiek. un šoreiz runa nav par to, cik ļoti man patīk pavadīt vakarus ar R mājās, sitlumā, pie tv vai muļķojoties, bet gan par to, kā mēs izmantojam laiku viens bez otra, ņemot vai neņemot vērā kkādas norunas (nu jau es tās sauktu par muļķīgām).
kad pazvanīju R un viņš aizelsies pacēla un teica, ka esot nobrāzis dibenu pret asfaltu, Antils fonā bļāvā 'čau Ance' un es dzirdēju sniega čirkstoņu pat caur telefona klausuli, mani atkla pārņēma sajūta tā kā toreiz, kad viņš bija Zviedrijā, es pārlaimīga sagaidījusi viņa zvanu no otra gala dzirdēju to stāstu par ziedru meiteni, kas viņa priekšā izģērbās. tiešām. viss mans prieks par viņa balss dzirdēšanu pazuda vienā sīkā mirklīti, to aizstāja neizpratne, atstumtības un vientulības sajūta. un, protams, es taču negaidu, ka vakaros, kad esmu šeit, viņš sēdēs mājās un skums pēc manis, kamēr ir iespēja iet ar draugiem ārā, bet es arī esmu apņēmusies satikt visas savas draudzenes, aizbraukt, bļin, uz kalnu un vairāk uzstāt uz ārā iešanu vai kkā darīšanu tad, kad esmu pilsētā.


kwlfejf;nHKLgnlķJĻOGRJKJBNKZHDFJKAkfnkjvnkjdgn <-- te es nolamājos, jo man pašlaik ir kamols kaklā (izlutinātas, nezinkogribošas meitenītes kamols, kas velk uz kārrtējo pinkšķi)

tik patiikami ienaakt maajaas.
lejaa teetis speelee akardionu - latvieshu shlaagerus, kaapjot augshaa jau dzirdu paulu un vinja gjitaaru..mamma no savas istabas pabljauj, lai R izved Aksi aaraa.. man patiik manas maajas2. ljoti. sheit arii svineesim jauno gadu. piedzersimies ar vecaakiem un dziedaasim karaoki. khihi.
shodien R ielika sludinaajumu par mashiinas mainju. esmu vinja sekretaare un atbildu uz n-tajiem e-pastiem, pats vinjsh pa telefonu visu laiku runaajaas..

es izdomaaju, ka, meitenes - nekljuustiet paaraak maakslinieciskas un briivdomaataajas. manupraat, veelaak var buut gruuti sadziivot ar viirieti. es, piemeeram, biju saakusi kljuut taada sentimentaala - gudrie dziivi apceroshie ieraksti, visaada izteeles bagaatinaashana, rokdarbi vakaros, daudz gudru graamatu, fotograafijas...ahh nu. viirietim vajag taadu vienkaarshiibu. un es veel nebiju paspeejusi to padariit par savu dziivesveidu, respektiivi, es biju tikai saakusi iet tajaa virzienaa, kad samiileejos. un tagad esmu kljuvusi ne labaaka, ne sliktaaka - bet nu citaadaaka. taada kaa vairumam viirieshu vajag. varbuut izklausaas nedaudz skumji, bet nu es domaaju, ka miilestiiba tomeer ir vislabaakais. un nu redz..es tieshaam neesmu dziiviee redzeejusi nevienu gadiijumu, kad kaada briivmaaksliniece un shizo (nesliktaa noziimee) meitene laimiigi sadziivotu ar dzeku ilglaiciigaas attieciibaas laimiigi un mieraa.
un, protams, ir arii ljoti reti viirieshi taadi, kuri pashi ir taadi viina dzeeraaji un filozofeetaaji, nehomoseksuaalji un veel grib sievieti. ir jau. bet nu..
nezinu kaadeelj to visu staastu, laikam atkal man sagribeejaas buut tai apceroshajai dziives gudriibu pilnajai, kura par dziivi zin tikai tik, cik no filmaam, graamataam, prieksnojautaam un nepilnu 19 gadu pieredzes.. ik pa laikam es peec taa sailgojos - uzrakstu te kaut ko, uztaisu nikji, ka man gribaas sarunas, lieku savam R nedaudz pacepties un tad atkal viss ir labi - esmu sava viiriesha sieviete, lai cik pazemiigi tas izklausiitos. russkaja ljubovj kaa saka :)

kapēc katrai dienai ir sava labā un sliktā daļa? kapēc nevar būt vienkārši labi vai slitki? jo tagad es nevaru jums pateikt, vai man pēdējās ziemassvētku dienas bija labas vai nē.
4dien no rīta pamodos pusvesela ar temperatūru, sāpošu kaklu un jaunu s*** uz pleca (tā es tagad nolēmu dēvēt tos izsitumus, kas man rodas). bet pateicoties lielajam darbu sarakstam un vecāku rosībai un labajam garastāvoklim, arī man viss aši nokārtojās. uztaisīju 2 veidu trifeles, cēzara salātus un biš vēl piepalīdzēju ar tiramisū un lasi franču gaumē. dienai ejot, jutos arvien švakāk diemžēl. sapucējos, cik nu varēju. uzdāvināju mammai, tētim un māsai dāvaniņas, visiem ļoti patika. khi.
kad aizbraucam pie vecmāmiņas, visi jau bija sabraukuši, krusttēvs nespēja noticēt, ka man ir gripa un vēl kkas, norakstīja to uz kosmētiku.
ziemassvētku vakars pagāja tradicionāli forši. šogad es visas 3 dāvanas nopelnīju ar dziesmiņpriekšnesumiem. viens bija kopā ar ģimeni - paulas ķietes paldies mīļie. tad ar tēti - putnu balles divi eņģeļi (tētis ģitāra, es balss) un tad ar brālēnu, kurš pašmācības ceļā spēlē ģitāru knockin on heavens door. forši. un dāvanas arī man ļoti patīk. kā vienmēr. vispār bija tā mīlīgi, lai gan bija grūti pierast, ka šogad nesvinam Baltezerā.
vakardien jau no paša rīta atbrauca mīļucis. tas bija labākais, kas ar mani noticis pēdējo dienu laikā. pirmkārt, uzdāvinājām viens otram sagatavotās dāvaniņas. es saņēmu tik tiešām labāko dāvanu,kādu jebkad esmu saņēmusi. braucām atkal pie vecvecākiem. iepazīstināju R vēl ar tiem, kuriem nebiju iepazīstinājusi. forši pavadījām dienu. mazais brālēns dejoja priekšnesumdeju. tad R ar viņu pikojās..ai nu..sīkumos nedalīšos.
vakarā pie manīm ar R, mammu, māsu spēlējām Ģeniāli. fōrši. un tad visi skatijāmies Pelnrušķītes stāstu un tad 4 istabas, pie kurām es kārtējo reizi iemigu, kas nebūt nenozīmē, ka man nepatika.
no rīta modos ar fiziski drausmīgām sajūtām, bet kopā ar R, respektīvi atkal viss izlīdzinās, kā rezultātā viss ir okej.
nevarot vairs izturēt, liku tētim vest sevi uz slimnīcu šodien. nu neko, smērējos ar zaļonku, izskatos diezgan pretīgi, R smejās par manu 'mīlīgo' pukstēšanu un niķošanos. nezinu kādēļ, bet ik pa laikam raudu.

jebkurā gadijumā. man jau sen pazuda pacietība šeit raqkstīt. skatos interesantu filmu pa tv3 ar benu afleku. ziemassvētku, tas galvenais. nezinu, kad būšu atkal dzīvotāja, bet es gandrīz pat priecājos :)

mana temperatūra - 38 grādi.pārējo var izlasīt draugos.


priecīgus svētkus, meičuki. nosviniet mierā un mīlestībā. bučas :)

šodien pamodos ar vispārējām sāpēm ķermenī, sāpēja āda, galva, sasistā roka vispār kā tāda čuska smeldz..
nja..kaut kā izkunkuļojos no gultas jau 7os, braucu uz jelgavu.
Rīgā biju tajā filmēšanā kkāda jauna LNT šova reklāmas rullītim, superīgā vietiņā bārā KID. noteikti aiziešu tur vēl kādreiz. bija superīgi, tik forša filmēšanas komanda..mums iedeva smukas kleitiņas un nu blu bla bli garš stāsts.
tad gājām ar kājām līdz centram, pretīgi sniga sejā, mana sliktā pašsajūta par šo dabas stihiju nav sajūsmā. ilgi ilgi vazājos pa Galeriju Centrs, līdz beidzot pēc miljonās reizes tajā vienā veikalā tomēr atradu īsto lietiņu. tagad vēl tikai uztjūnēšanas darbi..
uz jelgavu braucu ar autobusu, visu ceļū stāvēju kājās ar starp kājām iespiestu somu bezgaisa telpā. nu pretīgi ko lai citu saka. izturēju.

satiku mīļuci. mmm..un tagad braukšu mājās uz ziemassvētkiem ehh..dāvanas arī paspēju sasaiņot īī..kaut nu man būtu forši ziemassvētki un es nesaslimtu again..

mana māte apņēmusies bojāt visu pirmssvētku noskaņu arī šogad. vienmēr atrodas kaut kas, par ko mums sakasīties un kašķēties līdz ziemassvētkiem (kašķēšanās izpaužas tā, ka viņa uz mani dusmojas un es kā nabaga niecībiņa uzklausu un pukstu pie sevi, sen sapratu, ka ar viņu nav vērts strīdēties, tā pat kā ar mani). un tad viņa pēdējā brīdī cenšas visu saglābt, pielabinoties un lutinot. man tā nepatīk. es gribētu vienmērīgu un nepārspīlētu labestību savā ģimenē visu Ziemassvētku brīvdienu garumā.
šoreiz es esmu salaidusi dēlī grāmatvedību nedaudz. pirmkārt, man neko tā īsti nepaskaidro, kas liek man aizdomāties, vai tikai mamma pati nav tur sačakarējusi, jo parasti to darbu es nedaru. otrkārt, viņa jau vakar ballītes laikā man 3 reizes zvanīja, no kurām pacēlu 2x un abas viņa dusmojās un uzskaitīja manas kļūdas. bail, ka viņai atkal nenāk virsū tas periods, kas bija pirms dažiem gadiem - viņai žēl laist mani uz ballītēm vai nu pilnīgi vienalga kur prom, lai tikai es būtu tuvumā un viņa mani uzmanītu pat tad, ja priekš manis tas nozīmē totālu morālo katastrofu. mammas ir savādi radījumi. it īpaši meiteņu mammas.

jā, bet tā kā mans talants ir izteikts pozitīvisms un naivums, tad es atkal sevī lēnā garā nogalinu dusmu, atceroties rītu, kad mēs smuki, balti un smaidīgi dziedājām dziesmiņas un ievedām jvģ skolēnus mīlestības pasaulītē. mana loma bija 'mīlestība', kas vēl jo vairāk liek man pacilāti šo visu stāstīt.

līdzsvaram vēl viena liela bēda - esmu mājās=mājās. un šoreiz bez R. tik ļoti en nebijām palikuši kkur atsevišķi, ka man tagad no bēdām sāp mana avārijas sasistā roka (ellīgi un pulsējoši sāp), galvā arī nelabais kņudina, gribu pie mīļuča. es esmu galīgi izlutināta šai ziņā. ārprāc!

un vēl kkas labs ir tas, ka šodien vismaz iesāku saiņot dāvaniņas, uztaisīju pus vakariņas R mājās, biju dziedāšanā, neniķojos šodien arī nemaz, rīt braukšu uz Rīgu kkādu filmēšanu or smth, īsti nezinu, tad jau redzēs. jā, es jau nevaru sagaidīt, kad satikšu R. can't help myself :(

fui, mamma uz mana pūstošā vaiga (LBČ bija tāda pati uz pieres) pūš Comsi, kas kož stipri. mana seja dēļ tā S*** izskatās f**king pretīgi ;(

labi, vēl viens plus varētu būt tas, ka atkal esmu mainījusi domas un tomēr man patīk jaunā matu krāsa.

lieliska diena.
pamodaamies pie manis laukos ar maasas pazinjojumu, ka teetis brauc peec egliiteem. uztaisiijaam brokastinjas. kameer es dariiju savus novembrii nepadariitos graamatvediibas darbs, miiljucis paliidzeeja mammai savaakt maaju peec viesiibaam, notiiriija trepes no sniega. cik jauki!
teetis atveda egliites. man jelgavai taadu mazu un miiliiggu, vislielaako R maajaam, jo mamma2 gribeeja lielu un skaistu.
braucaam uz jelgavu, manai vecmaaminjai patiik R mashhina. smiekliigi. paradoskaali arii.

shodien manaa z-sveetku kontaa ir R maajaas izrotaata eglite, karstviins ar mammu2 un miijuci, R teeta miiliigais sniegaviiru zekju skats, mazie rukshi, kas paaugushies, brauciens ar ragavinjaam, shokolaades salavecis, viens neliels driftinjsh, un tagad filma ar R. totaali forsha advente. btw, visas 4 buushu pavadiijusi savaas maajaas2, t.i. pie R.
shogad ziemaasvvetkos esmu uzdaavinaajusi sev zeltiitu kjeediiti un auskarinjus, bannaali bet skaisti.
nevaru sagaidoot riitdienas spiidolas balli. cerams, ka riit nenotrieks mani, tpu tpu tpu. slikts joks. kopsh mana atgadiijuma man taadi gadaas biezhi. toties man ir paargaajis raudulis pirms guleetieshanas, kad, aizverot acis, redzu skatu kaa lidoju un nokriitu.

pazvaniiju vienu zvanu beernhinjiem, arii tas silda sirdi :)
mm..man ir daudz lielas miilestiibas un nekad negarso labaak par to :)