nu tas ir oficiāli.
man nopietni draud izmešana no budžeta. kas visdrīzāk nozīmē, ka otro semestri neturpināšu, ja vien mani vecāki ļoti nevēlēsies maksāt 600ls. un es nepārdzīvoju par to faktu kā tādu, es pārdzīvoju par to, kā varēju ko tādu pieļaut. esmu ļoti vīlusies sevī. un savā ziņā pat ceru, ka mani izmetīs, lai man vienreiz ir aplauziens un es vairs turpmāk nepaļaujos uz veiskmīgu apstākļu sakritību un to, ka patīku cilvēkiem.
Manis organizētais aklais randiņš atkal atkrīt. kā jau viss, ko es organizēju. un nekad tā nav mana vaina. un nekad tā nav arī ka'da cita vaina. tā vienmēr ir vnk apstākļu sakritība. bet parasti tās ir tādas mazās lietas, tapēc neņemos tās saukt par dzīvē ļoti nozīmīgām.
zinu, ka nedaudz nonācu rpetrunās ar sevi, bet tā tras it, paskaidrot nevēlos.
viss. eju taisīt ģimenei 2 vakariņas.
šovakar rakstīšu dusmu (vairāk gan izmisuma izklāsta) vēstuli. un es zinu, ka uz mani par to visdrīzāk kāds dusmosies, jo to sauc par iejaukšanos citu darīšanās, bet tāda nu es esmu.,. man ļoti rūp mani draugi un viņu labsajūta. un es zinu, ka jebkurā gadījumā, tas rosinās notikumu attīstību - labā vai sliktā virzienā, bet kustība notiksies.
Speak the truth - Post a comment
even if your voice is shaking
njagu (voldorfa) wrote on February 2nd, 2010 at 07:04 pm