vakar bija diezgan grūts treniņš priekš manis. visu laiku lecām. un pēc 45 minūšu lekšanas Annika paziņoja, ka mum sjātaisa 100 presītes jogas stilā. pirms turpinu, gribu lai jūs zināt, ka es nevis vnk esmu vārgule un presītēm, bet manai mugurai tās nekad nekad nav patikušas, mugura vienmēr protestē jau pēc kādas 20tās, ļoti sāp.
nu un..Annika pasaka, ka tas ir uz mūsu pašu sirdsapziņu. izslēdz zālē lielo gaismu, ieslēdz chill mūziku un aiziet. un actually..uztaisīju visas 100 bez nekādām sāpem or stuff, tādā transā iegāju. un jutos f**king lepna par sevi, jo tiešām nekad nebiju taisījusi tik, cik liek.
atcerējos zirņa dejas soļus, tagad gatavojamies Dziesmu svētku atlasei.
nākamsestdien pasākums Rīgā, kurā vāks ziedojumus Haiti zemestrīcē cietušajiem. :)
jā, bēt. tālāk stāsts tāds - es tur tāda knapi dzīva bet patīkami nogurusi pēc treniņa taisos, jo man jāiet ciemos pie R mammas māsas, zinu, ka mīļucis lejā jau gaida..sataisījos. R uzdāvināja man puķīti, which is great. biju tik priecīga. ciemos arī gāja forši. spēlējām Aliasu un vispār bija smieklīgi - R tētis ir gluži tāds pats kā R un es esmu tāda kā R mamma. weird!
nu vot. sausais apstāsts ir gatavs.
tagad esam pamodušies, paēdusī brokastis, skatamies Badiju, tagad mācīšos, tad taisīšu pusdienas..vakarā brauksim uz laukiem. un tad jau redzēs. :)
bučāāās.
gribu vēl paspēt šoziem uz kalnu.
Speak the truth - Post a comment
even if your voice is shaking
njagu (voldorfa) wrote on February 6th, 2010 at 11:34 am