Arī citās valstīs dzimušie, augušie mēdz dalīties ar pārsvarā ne īpaši glīta dizaina rolaļlietu un gadžetu foto no septiņdesmitajiem-astoņdesmitajiem-deviņdesmitajiem. Diemžēl vai par laimi neesam unikāli :)

(Reply to this) (Thread)

Ne jau dizains mulsina, bet tā izlikšanās, ka viss bija skaisti un krāsaini.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet bērnībā taču viss šķita krāsaināks un glītāks, vai tad ne? Tās bildes gan šķiet kā atmiņu dekonstrukcija, tāpēc parasti nepatīk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šķita. Šķita!

Bet runa patiesi nav par lietām, drīzāk par kaut kādu tā perioda idealizēšanu un piekrāšņošanu. Lai gan vienīgais labais tajā visā bija tikai tas, ka mēs bijām bērni, un mums bija pohuj.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bērnu laime - tā ir pavisam cita pasaule, kas ir atkarīga nevis no esošās iekārtas, bet gan no attiecībām konkrētā ģimenē
ja tētis ar mammu lamājas, bērns būs nelaimīgs gan kapitālismā, gan komunismā, gan zviedru sociālismā
tas, principā, ir arī viss,ko es varu pateikt sīko laimes vārdā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ļoti pareizi teikts.

(Reply to this) (Parent)

Bet runa jau ir nevis par augustu, bet visu pēc tam.

Čo, man arī bija saulaini laimīga bērnība. Un gluži kā sovjetu produktam man arī allaž ir labpaticis nejusties. Bet kad iepazīsti jūzerneimu no kordona otras puses tuvāk, nekā čau-kā-iet, tik un tā neizbēgami jūti kaut kādu vārdos nenosaucamu, bet nenormāli vērienīgu atšķirību pašos pamatos, pašā dzīves uztverē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

džeka no kordona otras puses toreizēji gadžeti no šodiens skatoties arī ir убогие
kur tad ir atšķirība?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Galvā!

(Reply to this) (Parent)

Bērna laime tomēr ir lielā mērā atkarīga no iekārtas, ja audz ğimenē, kura ir iekārtai nelabvēlīga. Jā ir laimes brīži un daudz gaišuma, bet sačakarēts esi. Un par to arī vistu zaglis raksta.

(Reply to this) (Parent)