kamēr mamma mājā strādā


( vēl 1 )

no virtuves pienāk čats: mama es tevi ļoti gaidu

vārga balstiņa no gultas: nu, cik vārdus tu tagad esi uzrakstījusi?
es: es nodzēsu 2000 zīmes
balstiņa: nēēē!

sapirkos skeletu pidžāmas aptuveni viena honorāra vērtībā.

šorīt līmēju no papjē mašē Džeka Skelingtona masku, Ingmārs cepa siermaizes krāsnī.
Es gāju uz "kim?" ar lielu Narvessen kafiju rozā papīra glāzē, Ingmārs ar bērniem palika laukumiņā pie "Piena".
Tagad rakstu par izstādi, Simons guļ, bet Eižens ar Ingmāru "Biržā" vēlreiz iečeko mūmiju.

intensīvi domāju par pārkvalificēšanos.

apriju bulciņu, bet neko neuzrakstīju

tā es sāku strādāt toreiz pirms 4 gadiem, kad E vēl zīdīju (pirmā nedēļa):
- jutos kā milzīgs, svīstošs gaļas blāķis ar debīlu sejas izteiksmi. man tajā kabinetā nebija vietas, jaka bija par šauru, biju visiem pa kājām, neko nerubīju. un man pamazām kāpa migrēna, izplūda attēls un bija ļoti grūti nokoncentrēt skatienu sarunājoties. pārtraukumā skrēju pie Eižena, pati jau biju pārizsalkusi - nezināju, ka man ir nauda uz konta. kad to uzzināju, aizgāju uz visdārgāko no tuvējām ēstuvēm - čillī picu. baigi ilgi bija jāgaida, tikmēr Eiž. piezīdās un aizmiga. noliku viņu uz šaurā dīvāniņa, Ingm palika pieskatīt, un atgriezos "darbā", kur bija jādzer vīns ar priekšniecību.

- man ir viss apnicis, es braukšu uz sarkandaugavu. pie trakajiem.

- steidzos taisīt "jaunā darba" haltūru, kuru tā stulbā svaģba man iekavēja tādā mērā, ka šodien bija jāstrādā dubulti, bet tik un tā nepabeidzu.

- "darba" diena izpaudās tā, ka mani visu dienu drāza par gabaldarbu, bet neatliekamie darbi tikai krājās ēpastā. ap sešiem vakarā es tos izlasīju. pildīšu rīt no rīta.

- kad tieku no biroja mājās, krūtis jau sprāgst pušu un pil.

- pagaidām izskatās, ka es strādāju 2 slodzes. pirmā tur atnāku, pēdējā aizeju un līdz pusnaktij vēl mājās mēģinu pabeigt.

- pusdienlaikā parkā satiku bērnu un apraudājos par to, cik man grūti iet, bet atnākot manos darba pienākumos bija degustēt latviešu vīnus

pirms brokastīm pabeigt tekstiņu un pēc tam vārtīties ar bērniņu pa gultu, ļaujot viņam izzīst tukšas abas krūtis un abiem piemigt no omulības, nevis tāpēc, ka nāktu miegs. tā ir laba dzīve, nevis jebkas cits.

Ingmār, varbūt vari atsūtīt man uz istabu spiegu ar picas gabalu?

katru dienu sanāk atteikt kādu inčīgu raksta/recenzijas piedāvājumu, jo iešu darbā, un labajiem laikiem ir beigas.

tikko paslēju galvu no gultas, tā uzreiz sāku rukāt 2 darbus pa 2 ekrāniem un ar bērnu pie krūts.

refrešoju kontu, cepu rakveres cīsiņus, saldajā uz pusēm viens Danone. un mēginu saprast, kā man ar viņiem tikt uz Lno, lnb un latio.

šī vasara ir sākusies cukursalda un es nestrādāju daru tikai cukursaldus darbiņus. dzīvoklis aizkrauts ar visām jaunākajām un foršākajām bērnu grāmatām, tostarp arī bērnu pavārgrāmatu, no kuras šodien E pagatavoja kokteili "Zemeņu ledustrīce", bet rīt brokastīs vārīs "Smadzeņu putru". es viņam lasu vienu superīgu recenzējamo grāmatu, un viņš pats lasa pirms miega citu, un es vakarā iemiegu lasot. un mums ir jauns dormeo.
vakaros pierediģēju Eiridīki. piektdien iešu privātā ekskursijā uz Vāgnera zāli. Simons arvien biežāk čurā podiņā. sakontaktēju mājdārziņu. epastā iebirst neticamas haltūras, piem šodien UK ibby palūdza uzrakstīt 1000 vārdus.

es mēģinu pabeigt teikumu, simons mēģina ekrānā iebāzt monētu

bet nu man vairs nav neviena parāda, nākamnedēļ ir 2 pirmizrādes ar maniem tulkojumiem, un es dodos dzīves lielākajā atvaļinājumā (neņemšu nevienu haltūru vasarā).

man ir sajūta, ka jāiet strādāt, bet nu man bija arī sajūta, ka vēderā ir meita - abas reizes.

atkal neguļu - tas pats iemesls. miegs sāk nākt tikai tad, kad sev apsolu neiet strādāt.
mazais ķēmiņš guļ zvaigznītē izstiepies pa gultu. es guļu uz segas uz grīdas. Ingmāra pirkto latviešu "futonu" izmetu bomžiem, jo tas slikti oda. patiesībā man nemaz nevajag matraci, es vislabāk atpūšos uz cietas virsmas. pēc gulēšanas uz atsperu matrača jūtos saņurcīta.

aizvilku abus pie daktera. E bija 39+, dabūja antibiotikas, jaunāko sapotēju. pēc tam abi jutās labi un patrināmies tukšā laukumiņā saulītē pie mājas.
dienas gaismā protams atkal liekas, ka varētu iekombinēt arī darba stundas pa vidu šai idillei. i mean, labākas stundas, nekā sēžot ar bēbi klēpī, rādot uz viena monitora muļķības, uz otra rakstot un dzēšot vienu un to pašu teikumu 10 x.