vakar pasakaini garšīgi paēdu Andalūzijas sunī par 4 eu. es tur vnk gāju garām, apsēdos terasē uzlīmēt plāksteri, izrādījās pusdienu piedāvājuma laiks - man uzreiz atnesa, ielēja sarkanu dzērveņu morsu un prasīja, kuru no 3 ēdieniem vēlos. es izvēlējos vidējo - krāsnī ceptas ribiņas ar skābiem gurķiem, kartupeļiem un krējuma mērci. man to UZREIZ arī atnesa, porcija bija tik liela, ka pietiktu diviem. un pēc tam nolika zīmīti, ka 15.30 te sāksies siesta, un mums jābeidz ēst. man patika pilnīgi viss šajā apkalpošanā - ātrums, ritms, cena, izvēles vienkāršība un tas, ka es tajā netīšām tiku ierauta.

pārnācu no biblenes pusdienās, paēdu kā mežcirtējs, noliku gulēt bērnu, un dodos tulkot meslus.

Eižena murgs: zviedru galds. viņš apēda ābolu 7 eu vertībā un uzlika uz acīm gurķu ripiņas (nevar izturēt "smakas un majonēzes")
Simo - vienu valriekstu un olas dzeltenumu

bijām aizsūtijuši E uz visu dienu uz radu balli. like 12 stundas. - E, vai tu tur kartīgi ēdi? - Jā, ļoti. Apēdu vairākus gurķus.

dēliņi - nakts pret dienu. Simo mīļākie ēdieni: tom kha zupa (u.c. zupas), pastētes maizes, žāvētas reņģes utt.
Eiženiņš joprojām raudot ēd jebko, kas nav makaroni vai friškas.

kā būtu ja es apēstu vēl vienu pankūku? man taču tūlīt jāminās pāri visai pilsētai.

sviests: E, kurš neēd neko nestandarta, labprāt pats uzprasījās ēst nūdeles ar sēnēm, baklažāniem un fenheļiem

atkal brokastojam Degunradzī - gulašu ar griķiem, salātiem un kompotu par 2.60.
kāpec lai es vispār gatavotu pati, ja no tādas porcijas var paēst trijatā?

mēs ar Simo mostamies 10:00 kā kalnu namiņā un brokastīs ēdam boršču.

viņš sācis ļoti labi ēst, kārtīgus un sātīgus otros ēdienus, un, liekas, arī aug acu priekšā - veidojas no maza ķiņķēzina par spriganu, muskuļainu eņģeli.

nostaigājām 2 h uz dārziņu pa Senču ielu caur kapiem un atpakaļ. paēda atkal zupu un riekstus, un piena glāzi.
E gan pārtiek no audiovizuālas barības.

Simonam ļoti garšo rasoso (rasols)

par patīkamo. Simo sācis lietot apstākļa vārdus: labi un vēl.
brokastīs ēda marinētus gurķus (tikai), kurus izdīca ar augšminētajiem apstākļiem,
kā arī "ūdzu" un "paģies", kas atkausē manu sirdi.

- tev atstāt hurmu?
- pohuj, man ir mentoss.

ņoki un džiugas

mana jaunā recepte - griķi ar Spilvas "vok" mērci un Baraviku majonēzi pie datora.

lai arī ārā Simons uzvedas nelāgi (ikvienu vēlmi pauž dramatiski sitot galvu pret asfaltu), šī ir diezgan harmoniska diena. un arī vakar bija. jo viņš ēd zupu un pēc tam ir omulīgs. viņš izēd veselu šķīvi siltas dārzeņu viras, lai arī nolej vēderu, bet nešķobas un neraujas prom no krēsla.
kad viņa guļamlaikā neraujos strādāt, tad varu uzvārīt tieši tādu zupu, kā vajag, un tas atmaksājas. šodien es sāku laicīgi, un ne tikai uzvērīju zupu, bet pat mazliet pastrādāju.

šodien apēdu divas čurčelas, uzdzerot kindzmarauli

braucām uz kapiem spārdīt bumbu, laist ar pulti vadāmo mašīnu un skrituļot, bet pēkšņi no zilām debesīm sāka līt. mēs atdevām Eiženu ar visu pulti un mašīnu Reinim, un ar jaunāko bērnu, kurš mīl ēdienu, aizgājām uz kafejnīcu. neatceros, kad pēdējo reizi biju kafejnīcā, nejūtoties nožēlojami un pat baudot ēdienu. varbūt Briselē, kad bija parādījusies nauda. bet ne ar Ingmāru, jo viņš jau parasti tad pieska'tija bērnu, ja es gāju uz restorānu.
Simonam nav jālūdzas pagaršot - viņš pats stiepjas pretī ēdienam un ēd gan terijaki gaļu, gan zaļas pupiņas un gaileni, tomātu, karamelizētu sīpolu, zupu. vienkārši sēž kā ķipis vismaz 10 min un ēd. protams, pirms tam paskraidījis pa āra terasi, paspēlējies ar pieejamajām mantām, paskatījies multnes, bet ēd. nevis ar asarām acīs piekrīt apēst dažus frī.

apriju bulciņu, bet neko neuzrakstīju

refrešoju kontu, cepu rakveres cīsiņus, saldajā uz pusēm viens Danone. un mēginu saprast, kā man ar viņiem tikt uz Lno, lnb un latio.

diena pret nakti - Simoniņš pats velk karoti mutē. darzeni, gala, biezpiens, viss garšo. E joprojām jādanco apkārt ar karotīti un viņš ēd tikai rakveres cīsiņus un roltonu.