mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2007-01-23 13:43:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
tagad te tā guļot manos raibajos matračos, segas līdz acīm, jo auksts, un vārot pēdējo rīsa sauju, domāju par mazo puspudiņu sāls, ko kopā apēd ceļabiedri. par nokritušām maskām un sadzīvošanu, un par to, ka drīz atgriezīsimies atkal katrs savā sociālajā pakāpē un atstāsim viens otru priekos un bēdās, slimībā un veselībā utt.
ceļojums ir mazs dzīvītes koncentrāts. un beigās vienmēr mazliet sāp.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]virginia_rabbit
2007-01-23 14:11 (saite)
nu jā, dažādi tur scenāriji mēdz būt..
tagad ir no tiem, kad viens aizbrauc mājā, bet otrs paliek turpat. kad vienam tas bija piedzīvojums, bet otram dzīve.
nekas jau tāds.. tikai uz mirkli mācījos dalīties..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dejavu
2007-01-23 14:15 (saite)
Un tomēr tas satuvinājums paliek, jo tas apēstais sāls puds ir tikai un vienīgi jūsu un ne viena cita.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?