nu jā, izrādās no slimības viss tas jūtīgums. es jau atceros, ka, kad ostā iebraucām, visiem autobusiem degvielas saodu, tāpat arī tvaikoņiem - jau tad vajadzēja atskārst, ka velk uz skādi. galva gāja riņķī, bet es vēl pēc inerces skrēju pa tuneli meklēt pain-killeru. līdz autobusa atiešanai 10 min, virszemē neizturamā izplūdes gāžu smaka, karsts, nelabi, prasu informācijā - kur te drug store? - 3. tunelis pa kreisi. tad vēl atpakaļ un pēc ūdens. bet pasaule pilna ar tvanu.