manas plaušas, manas mīļās plaušas..
bija drausmīgi garš un smacīgs brauciens, pilns nāves domu un gandrīz sērskābes tvaika. inhalators mājās, asaras kā pupas. bet nav jau pirmā reize. un brīdī, kad nolādi visus 99 elles rimbuļus un pasaules braucienus, pacel aizkaru un tur visā savā cēlumā milzīgi, cēli, nevainojami skaisti, bieziem džungļiem noauguši kalni. daba uzsmaida kā nepieejamais vīrietis no žurnāla vāka žilbinošu, sarkastisku smaidu.