***

2008.9.01. | 02:54

klejojošās sāpes apstaigā manus iekšējos tempļus

leave a comment


***

2008.9.01. | 03:00

manas plaušas, manas mīļās plaušas..
bija drausmīgi garš un smacīgs brauciens, pilns nāves domu un gandrīz sērskābes tvaika. inhalators mājās, asaras kā pupas. bet nav jau pirmā reize. un brīdī, kad nolādi visus 99 elles rimbuļus un pasaules braucienus, pacel aizkaru un tur visā savā cēlumā milzīgi, cēli, nevainojami skaisti, bieziem džungļiem noauguši kalni. daba uzsmaida kā nepieejamais vīrietis no žurnāla vāka žilbinošu, sarkastisku smaidu.

leave a comment [2]


***

2008.9.01. | 16:25

es tagad sargāju otram miegu - ieslēdzu un izslēdzu kondicionieri katrreiz, kad viņš miegā sarosās no karstuma vai aukstuma. pēctam būs mana kārta gulēt.

leave a comment


***

2008.9.01. | 16:30

dažās dienās uzkrājies tik daudz lūzumu un pārmetumu, ka tie visi paliks kā noslēpumi starp mums.

leave a comment