uz balkona maziņš saules stūrītis grūž projām lielo melno ēnu. tāda pati situācija bērnības mājās vienmēr veidojās pie siltumnīcas: no sākuma varēja sildīt 1 plaukstu, tad arī celi, bet līdz pusdienlaikam jau visa šīferu kaudze bija uzsildīta. ja tur jau laicīgi nebija iesēdies vecais un slimais onkulis Vaņa, tad tur sēdēju es. un vislaik kaut ko gaidīju - no sākuma vairāk saules, pēctam kaut ko vēl vairāk.