mani piecēla, lai es brauktu uz Olimpiju. bet es noslēdzos un sēžu, un nekur nebraucu. bet vairākas reizes jau domās esmu izbraukājusi visu ceļu gan ar riteni, gan pārtikas ratiņiem, gans slapju lupatu. gan ar plaukstu pa vidēja mēroga karti, kur ceļi ir mazliet reljefi - es te no torņakalna torņa velku līdz pat kanālam. acis skatās vienā punktā un jau stundu neesmu pakustējusies no ar kažoku pārsegtās taburetes.
mums te torņakalnā nemaz jūs nevajag - jūs, kas otrpus upei. mums te viss ir. savi veikali, parki, kapi un pieminekļi. draugu rotas un krastmalas.
gan jau madame_silence drīz pabeigs savas darīšanas un tad mēs abas dosimies uz Olimpiju. es aizbraukšu pie viņas līdz fabrikas skurstenim, noraušu ķiršu sauju, kas karājas pāri žogam. tad mēs šķērsosim sliedes, nobrauksim gar dīķi, gar Āgenskalna tirgu..
es tikai 1 x laikam esmu bijusi Olimpijā. kaut kad pavasarī. man tur nepatika, bet šodien varētu būt ok.