pamestā svētnīca
tā es staigāju šurpu turpu, līdz nonācu tādā kā pamestā dārzā. sākumā neko aizdomīgu nepamanīju, tikai zemu noliekušos priedi un necirptus krūmus, kas likās mazliet netipiski, jo visi japāņu dārziņi parasti ir izcirpti ar manikīra rūpību.
pēctam pamanīju, ka tā priede nemaz neturās kājās, bet gan nosieta un atbalstīta kā tāda veca kokerspanieļu kuces vēderbruka. un tikai pēctam ievēroju, ka tas ir pamests, aizaudzis templis.

ielīdu iekšā, palīdu zem priedes - izrādās visi tās zari turējās tikai uz balstiem, un apkārt diezgan haotiski un tā nervozi no zāles puduriem sāka rēgoties parastie tempļu atribūti - mazas skulptūriņas, nojumītes, soliņš, vārti u.c.




sākumā redzēju tikai šito:

pēctam izlīda jumts -

un tad jau pārējais -