ciešamā kārta
mugura tik silta, saliekusies un saspringta, žaketes piedurknes uzrāvušās, lāpstiņas elsās cilājas, trīc. es iebāžu rokas kalsnajās padusēs un paceļu sabrukušo sevi no grīdas. saskūpstu abus noraudātos vaigus un atvainojos par pļaukas cirtienu. un apsolu - nekad, nekad tā vairāk nedarīt.

(jā, esmu lupata. kad atnāk ciešanas, kaucu un rāpoju pa zemi. bet pēc tam paņemu aiz krāgas un uzkaru vadzī. karājos kā tāds kombinezons un izskatos cilvēcīgi.)