kā man besī, kad jāsāk baidīties braukt ar velo. pati novelšos - tas vēl tā - bet ļodzīties pa izmīdītu, piesalušu šļuru ar bērnu ritenī, dalot šauru taciņu ar gājējiem. plus vēl tagad tas apgaismojums. zem Brasas tilta vēlā pēcpusdienā ir piķa melna tumsa līdz pat meža kapiem - pilnīgi uzprasās, lai kādu aplaupītu, piedraudot ar dzelzs stieni