enchantē!
es gribu būt diktore iekš France 2, lasīt ziņas ekrānā uz zila fona, iepletusi acis un ierullētiem matiem. es gribu būt satrauktā ziņu seja, kas kaistošiem vaigiem piesaka kara sākumu.
es gribu palēnām novecot milionu priekšā. un mainīt pēc garastāvokļa koko-šaneles žaketes. un krāsot lūpas. ne par daudz, ne par maz. un smaidīt kā Gena Rowlands, smieties aizkadrā valšķīgiem smiekliem.
un līdz rītam dzert vīnu un murmulēt visādus piedauzīgus jokus pie auss Žakam Širakam, kas uzrotījis baltā krekla piedurknes klanās, mēģinot neimigt ar iesvīdušo pieri bouillabesse katlā, kurā vēl nesen mērcēja grauzdiņus un kārdinoši vilka tos man gar lūpām. nomaukt kurpi un bāzt savu kapronā ievīstīto pēdu viņa bikšu starā. noslēpt sudraba dakšiņu žaka kabatā.
vienvārdsakot, es negribu novīst kā lavandu saišķīts cepuru plauktā. es gribu kā roze sarkaniem uguns ziediem noziedēt.