biju uz Dominu pec soliņa. tikko iesēdināju Simo ritenī, viņš apvēmās. novēma sevi, mani. bet es nezaudeju optimismu, atradu somā krekliņu, noskaloju Simo trotuāra malā, trotuāru arī aplaistīju. braucam tālāk, atcererējos, ka nav wc papīra, piestājām Santā Barbarā, tur baigā rinda, gandrīz sagaidījām savu kārtu, bet Simo sāka korķēt atkal, paspēju izskriet pa durvīm. bwē bwē novēma rensteli, bet apsargs laipns iznesa man preci un pieņēma skaidro naudu. paspējām mājā pat palaist Eiženu uz plenēru.