kaut arī bezgaisa telpā, es spilgti iztēlojos gaisa spirgtumu ap šo laiku citā debess pusē un arī sajūtu, ka tad, ja es varētu elpot, pavisam skaidri sajustu to, kā viss ir ap šo laiku noapaļojies, ka gadalaiki rit pa apli un viss atkārtojas, cilvēki atkārtoti iemīlās un dzied tās pašas dziesmas, atkārtoti viļās un atkārtoti priecājās, un nekādu extrēmu nav, nav pasaules galu, kari uzliesmo un noplok - ugunskuri, un arī Magelāns nepeld uz priekšu, bet riņķī planētai. un arī es stratosfērā defilēju pa Mēnesim pakārtotu burvju paklāju. un viss grozās un gorās.
guļu bezgaisa telpā un atceros kā smaržoja cilvēki.