Sviesta Ciba |

mama drama (

virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2017-04-24 01:47:00

Entry tags:

dies pasargi no šitāda jurista... http://www.la.lv/idejas-kas-apdraud-eiropu/

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Re: Где-нибудь у Карла Маркса сказано?

kautskis
2017-04-24 15:43 (saite)

O, paldies par sakarīgu atbildi, kas šī jautājuma apspriešanā parādās diezgan reti.

Pat ja mēs pieņemam to, ka "afroamerikāņi" varētu būt saīsinājums "trūcīgajam Amerikas pilsētu proletāriātam" (tas ir dāsni ņemts, bet zināma korelācija tur, protams, ir), es īsti nesaprotu, kā tieši Markss to saistītu ar balsošanu par dēmokrātiem un dzīvošanu uz sociālajiem pabalstiem. Vispār man par Marksa daiļradi ir radies priekšstats, ka šis kungs vairāk aicināja uz revolūciju, bezšķiru sabiedrības veidošanu un ražošanas līdzekļu nācionālizāciju, nevis pabalstu saņemšanu.

"Kultūrmarksisms" izklausās apmēram tāpat kā "elektriskais iekšdedzes dzinējs". Var jau teikt, ka proletāriātu aizstāj ar kādu citu šķiru, vardarbīgu revolūciju aizstāj ar balsošanu, ražošanas līdzekļu nācionālizāciju aizstāj ar pabalstu saņemšanu, gluži kā var teikt, ka elektromotors -- tas ir tas pats iekšdedzes dzinējs, tikai tāds, kur benzīnu aizstāj elektrība. Bet rodas gan pamatots jautājums, kāpēc nepieciešama šāda diegšana ar baltiem diegiem un vai tiešām šādai uzskatu sistēmai nav piemērotāka apzīmējuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: Где-нибудь у Карла Маркса сказано?

pet
2017-04-24 16:13 (saite)

Marksam ir daudz principā ļoti sakarīgu, praktisku "ekonomikfilozofisko" domu; revolūciju tur klāt iemaisa Marksisms-Ļeņinisms utt. Šķiru cīņas daļa man nebija interesanta, bet ja pareizi atceros, Marksam tā šķiru cīņa bija minēta pa lielam virtuāla, bez tiešas piesaistes ar fizisku cīņu; bet saistīta ar apzināšanos ka "ir grupas A, B, ...; es esmu grupā B; politika (policy nevis politics) X rada priekšrocības grupai A vai B un tāpēc man būtu viņa jānovērš vai jāpanāk".

Ar domu, vajag nošķirt situācijas analīzi/aprakstu no piedāvātajiem risinājumiem; situācijas analīze un strukturēšana Marksam bija laba un to visi lieto, bieži viņu necitējot un neatsaucoties politisko tabu dēļ, bet nu viņš tādus konceptus ieviesa.

Saistība ar balsošanu par demokrātiem ir ļoti vienkārša; ja mēs skatamies pēdējo pāris dekāžu (piem 1950os bija savādāk) Rep vs Dem ekonomisko politiku attiecībā pret "trūcīgo Amerikas pilsētu proletāriātu", tad tur ir diezgan izteikta starpība, ka Rep politika ir tādiem visu noņemt, bet Dem mēģina šā tā pabalstīt. Piemēram, tas pats Obamacare šim proletariātam lielākoties ir bonuss, un Republikāņi mēģina to atcelt. Ir pastulbi balsot par cilvēkiem, kas sistemātiski plāno (nevis iemāna, bet aktīvi deklarē mērķi) paņemt nost lietas tavai grupai un iedot citai, bet nu Tramps to ir panācis.

No Marksisma arī izriet tāds skatupunkts uz daļu politikas kā plaši novērojamā (piem ASV) "šķiru mānīšana" - vienkāršoti runājot, ja tu proletārietim iestāsti, ka viņš ir vidusšķira, un tad parādi priekšā projektu/likumu/lēmumu/partiju kas acīmredzami darīs labu stereotipiskam vidusšķiras pārstāvim, tad viņš tādu atbalstīs, jo identificējas ar to stereotipu - pat ja tas pēc būtības ir transfers kas tādiem cilvēkiem kā viņš paņem nost labumus un iedod citiem - bagātākiem, tādiem, kāds viņš *vēlētos būt bet nav*; šķiras neapzināšanās (misidentification) kā problēmas cēlonis IMHO nāk tieši no/kopš Marksa. Apzīmējums, protams, ir cits stāsts, saukt to par kultūrmarksismu varētu būt antiproduktīvi tīri PR dēļ, bet nosaukumi/birkas nemaina faktus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: