mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2016-09-28 21:44:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Simoniņš ir izdzēsis manī mazā Eiženiņa failu. Es vairs nevaru atcerēties, kāds bija mazs E. Mēģinu saķert to sajūtu kā sapni pēc pamošanās, bet slīd laukā. Liekas, bija apmēram tāpat kā tagad, es jutu to pašu. Es mīlu E, tādu, kāds viņš ir tagad - delveri, vampīru, bet man vienmēr licies, ka es viņu mīlu kopā ar visu milzīgo satikšanās, sagaidīšanas sentimenta bagāžu, bet nē - tam celiņam pa virsu tagad rakstās Simoniņš, it kā divām bēbīšsajūtām savietoties nav iespējams, tās ir tik lielas. toties ir skaidrs, ka sajūtas par bēbīti nav atkarīgas no bēbīša, tās ir manas sajūtas, tās ir manas bēbīšalkas un bēbīšbailes. un tās ir atkal tieši tādas pašas, es ar viņu runāju tāpat, saku tās pašas muļķības. Un S tikai pamazām piesaka savu personību un kaut ko atšķirīgu attiecībās, kas līdz šim ir ļoti līdzīgas attiecībām ar E.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]blond
2016-09-29 22:23 (saite)
Jā, tas ir tik patiesi. Un, kad bērni izaug, ir tik grūti atcerēties un sajust viņus maziņus. Pavisam noteikti ne kā bēbīšus. Man no katra ir viens konkrēts vecums "nospiedies" atmiņā, un arī ļoti vispārīgi, grūti notverams. Tas ir tik bēdīgi, ka reizēm gribas raudāt. Un varētu atdot nezko, lai vēlreiz sajustu viņus maziņus. Bet dzīve paiet.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-09-29 22:26 (saite)
vai mazbērniņi kaut cik neaizstāj to? es nevaru iedomāties, kā dzīvošu bez ucināmā. čivauva varbūt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]blond
2016-09-29 22:58 (saite)
Nē, tā pa īstam tomēr ne, lai gan mīlu viņus ļoti. Un kaķīši arī neaizstāj:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-09-29 23:00 (saite)
tad man noteikti jāsaņemas vēl vienu, kad šis vairs nebūs uz rokām nēsājams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?