būt lielā stāvoklī ziemā ir daudz foršāk nekā vasarā, kad tāpat jau ir tendence pampt un smakt. svaigais gaiss un tādas pastaigas kā šodien anestezē visu diskomfortu. man ir ne tikai trūdošas zemes cravings, bet gribas arī grauzt ledu, kas ir vēl viena jocīgā iezīme kaut kādam procentam grūtniecību. tā nu šodien esmu burtiski nokļuvusi ziemas pasakā - varu izkārt mēli un kaifot, sniegs pats krīt mutē. viss smaržo pēc sniega. un cerams drīz izdīgs arī mazas lāsteciņas.