nopirku atkal franču drēbes. šoreiz jau dārgākas un labākas. regulārā krāmu tirgus ķemmēšana ir atmaksājusies brīnišķīgi rudā, rupji austā vilnas mētelī-apmetnī, ko, izskatās, kāds ar manu augumu šuvis sev, bet atnākuši arābu burlakas, nozaguši un uzdāvinājuši man par pāris eiro. ceru nekad nesatikt īpašnieci. bet tagad es varu vairs neuztraukties, ka jūtos traka, jo cilvēkam šādā mētelī neviens neko nepārmetīs.