šodien bija viena no labākajām dienām Briselē. mēs izgājām ārā, viss bija tik kluss un saulains, daudzi priecīgi brauca ar riteņiem, skrituļoja pa ielas vidu, priecājās, jo izrādās bija BEZ MAŠĪNU diena, un visi to ievēroja. ja pilsēta katru dienu vai vismaz katru svētdienu būtu tāda, es to mīlētu daudz vairāk.

"mēs šodien teicām "pommes de terre""

nopirku atkal franču drēbes. šoreiz jau dārgākas un labākas. regulārā krāmu tirgus ķemmēšana ir atmaksājusies brīnišķīgi rudā, rupji austā vilnas mētelī-apmetnī, ko, izskatās, kāds ar manu augumu šuvis sev, bet atnākuši arābu burlakas, nozaguši un uzdāvinājuši man par pāris eiro. ceru nekad nesatikt īpašnieci. bet tagad es varu vairs neuztraukties, ka jūtos traka, jo cilvēkam šādā mētelī neviens neko nepārmetīs.