satiku joprojām noraudājušos, ar krūzīti rokās, lūdzoši skatoties uz audzinātāju un apkārt. bet audzinātāja saka, ka nu jau esot bijis daudz labāk. sākot pamazām jau viņai atbildēt ar "oui" un "non". viņa viņam rādot pulkstenī, kad būs "midi", tad mamma nāks pakaļ. prasīju, vai biji pačurāt. teica - nē, es biju "fēr pipi". nice.