iedomājieties? pierakstīju - dabūju iekšā franču dārziņā. flāmu būtu bijis prikolīgāk, bet to tuvumā ir vēl mazāk un vēl pilnāki. jāsaka, ka ļoti paveicās uzzvanīt laikā, kad viņiem bija sākusi kustēties rinda, jo rindā esošie cilvēki ir rindās arī citās vietās. direktora telefons zvanīja visu laiku, gribētāju daudz, bet nu jau vairs vietu nav.

man vismaz pirmais priekšstats ir ļoti labs par pašu vietu. tam reāli ir dārzs. tā ir laikam beļģijas īpatnība, ka aiz aukstajām buržuā fasādēm slēpjas omulīgi dārziņu un terašu labirinti. tā arī cietumam līdzīgajā, dubultām drātīm apjoztajā dārziņa teritorijā izrādījās plašs dārzs ar bērnu iekoptām dobēm, ziedošiem kokiem, vistām un strūklaku. viņi esot ļoti bioloģiski orientēti, visi kaut ko audzējot, paši sev taisot zupas - stāstīja audzinātāja enerģiski maisot papjē mašē katlu. bērnu bars skaļš un raibs, bet audzinātājas likās atsaucīgas un labi pedagogi. uzreiz iedeva Eiženam lupu un aizveda pie gliemežu terārija, un izdabūja arī no viņa pirmo vārdu franciski - "escargot" (gliemezis).

nekādi protesti un raudāšanas nebija. plātīja ar rokām meitenēm, tēloja robotu. teica, ka patīk, bet ķiveri tomēr nenoņēma. esam jau ielūgti uz skolas svētkiem un talkām. liekas cerīgi.