Eiženiņš arvien biežāk runā par tēti. šorīt cēlās (kā nu slimiņš bērns ceļas sarkaniem vaidziņiem un smagu galvu), čukstēdams, ka tētītis ir Birselē. pusdienās ēdām pildītās pankūkas, un viņš atbīdīja malā pankūku, uz kuras bija krējums, sakot: tētim ar franci (majonēzi).