nakts bija drausmīga. man naktis ir pilnībā atņemtas, es pati nesaprotu, kā pa dienu spēju saglabāt dzīvesprieku vai kaut kādu viedokli, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tās naktis iznīcina manu seju, padarot to par mammas seju - ar nogurušam acīm un pakļāvīgu smaidiņu.
vienos aizgāja gulēt un jau no diviem sāka celties. kad es 5os jau kādu septīto reizi biju viņu likusi pie krūts, man sanāca dusmas, un vairs nedevu. viņš stundu kārpījās pa gultu un bļāva, līdz savu panāca, un turpināja pa laikam padzerties līdz pat 11-iem, kad pamodās možs un labi izgulējies. un es arī cēlos, jo man tik ļoti patīk būt ar viņu kopā.
vissmagāk ir vakaros, kad saproti, ka visi dodas gulēt, bet tu dodies negulēt.