Eiženam tādi festivāli ir kā radīti. paldies vāciešiem, ka māmiņas ar bērniem var tikt pie visiem simtu objektiem ar ratiem un bez rindas. es redzēju visu izstādi un visus video, esmu nostiepusies līka, nēsājot bērnu pa kalniem augšā lejā, bet jūtos absolūti reģenerējusies pa šīm pāris dienām, jo viss tajā Documentā bija kvalitatīvs un iedvesmojošs. un pēc 5 (?) gadiem satiku savu senseju, kuram man bija tik ļoti daudz ko prasīt, ka ar bērnu pie pupa sēdēju vēl ilgi pēc pusnakts restorānā uz kraujas, lai visu izrunātu. viņš apsolīja tuvāko 10 gadu laikā mani apciemot.

šovakar mazliet lepojos par to, cik labi viss izdevās.