es vainoju medicīnas sistēmu Latvijā pie tā, ka mēs jau devīto mēnesi mocāmies ar gulēšanu un ēšanu naktī, jo tikām ielikti uz 2 ned. atsevišķās slimnīcās uzreiz pēc piedzimšanas - laikā, kad viņam bija jāiemācās zīst.

joprojām naktī viņš ceļas ik pa stundai vai divām, un ir satraukts - saraujas pie katra mazākā trokšņa, pārtrauc zīšanu un raud. nekāds nakts putras vai pudeles variants neizdodas. turklāt šī čakarēšanas noteikti met ēnu uz mūsu attiecībām un spēju uzticēties nākotnē.