tā lavandas maska bija vēl vienīgais, kā man trūka, jo principā ir jāatzīst, ka man nekā netrūkst (izņemot miegu, un ar to masku arī tas beidzot būs ciešāks). visas iepriekšējās ~30 reizes šajos datumos es esmu bijusi sagruzījusies, ar smagu angīnu vai salauztu roku un sirdi, un biju pilnīgi pārliecināta, ka tā ir "dzīves garša", vismaz manējās.
es atvainojos, bet 10 gadu jubilejā es dabūju tikai limonādes bundžiņu un 2 želejas konfektes, un tas želejas bēdu kamols vēl ilgi nenorīts stāvēja kaklā. bet šoreiz nebija rūgtuma. lauzts man ir tikai mazs kājas pirkstiņš. nu labi - vēl miķelis ap pusnakti piemīza dūnu segu. man bija prieks satikt vienlaicīgi tik daudzus cilvēkus, kuri man patīk, būt siltumā, savā teritorijā un dzert šampanieti līdz rītam. un tas ka arī nākamā dienā daži ir palikuši uz vēlajām brokastīm, dzer kafiju ar treknu pienu un kruasāniem un nekur nesteidzas. varbūt tas ir dēļ madāmas, kur ir mana vissenākā draudzene un man vienkārši fiziski ir patīkama viņas klātbūtne.