manā skolā un tieši manā fakultātē ir visneglītākie cilvēki. (vispār japānā ir daudz izdzimteņu - ne kā lamu vārdu, bet īsto - tīro gēnu dēļ. un daudz dauņu uz ielām. slimie un aklie brīvi burzās pa pārapdzīvotajām ietvēm) nu jā, bet mūsu grupa ir šedevrs. un es pati kļūstu jo dienas, jo gudrāka un jo nesmukāka. acis vislaik šausmīgi iekritušas, āda zilumos un tā. bet nu, thanks god, ka es esmu tik forša un varu atļauties izskatīties sūdīgi. pārējie arī ir baigi foršie. un galu galā - mēs jau kadrā paši nelienam.