veikalā - olu nodaļā parādījušās tādas milzīgās, brenda vārdā - "charisma egg".

atvērtās lekcijas laikā man pienāca zīmīte "do you speak japanese? takeuchi, 1988. hobby: street dancing"
pēc tam nākamā: "namae wa?"
un pēc tam zīmējums ar pokemonu un manu vārdu.

manā skolā un tieši manā fakultātē ir visneglītākie cilvēki. (vispār japānā ir daudz izdzimteņu - ne kā lamu vārdu, bet īsto - tīro gēnu dēļ. un daudz dauņu uz ielām. slimie un aklie brīvi burzās pa pārapdzīvotajām ietvēm) nu jā, bet mūsu grupa ir šedevrs. un es pati kļūstu jo dienas, jo gudrāka un jo nesmukāka. acis vislaik šausmīgi iekritušas, āda zilumos un tā. bet nu, thanks god, ka es esmu tik forša un varu atļauties izskatīties sūdīgi. pārējie arī ir baigi foršie. un galu galā - mēs jau kadrā paši nelienam.

mani joki ir tik smalki, ka tos nesaskata pat vistuvākie cilvēki.