man te jāpastāsta, jo nav, ar ko parunāt. uz labās rokas sēž puisītis un zīž, bet kreisā veikli staipās pa taustiņiem. esmu kaut kā iemācījusies viņam ierunāt zīst - no sākuma iedodu pudeli pirmajiem malkiem, lai nav satraukuma, ka būs grūti jāzīž, un lai nav izsalkuma dusmu. es esmu ļoti nikna, kad man gribas ēst, un tad vajag kaut vai 1 kumosu. 5dien ejot uz baseinu, es meklēju kašķi, jo gribējās ēst, bet nebija laika paēst. bet tad rīgas balzama veikalā nopirkām snikeri un mazo rozā šampanieti - no katra pa kumosam un es atguvu brīnišķīgu garastāvokli, pat eiforisku, jo uz nedzeršanas fona - tāda viena šampanieša mute ir liela bauda. un gāju pa čakeni melnajā plašķī ar rozā mini-šampi vienā rokā un snikeru otrā rokā un saucu: brīvība! brīvība!
(plīvojošs plašķis ir ļoti būtisks brīvības sajūtā)